laiks iet;)

ar puikas parādīšanos (kaut gan jau arī agrāk) man kaut kāda cc-muša iekoda un viņu vajadzēja kristīt, vēlākais līdz 3 mēnešu vecumam. Nezinu kapēc, bet uznāca tāda nepārvarama vēlme un, par laimi, man neviens nestājās ceļā;) Tā kā cienīts ir kristīts katolis, tad, saprotams, arī puiks tika kristīts katolis, kaut mēs ar krustmāti esam īsteni pagāni. Te ir jāsaka liels paldies Siguldas Katoļu draudzes mācītājam, kurš mūs neatraidīja un nelika pašām iziet visas baznīcas procedūras;) Man vispār ir sava ticība:)
Ko es ar visu šo ievadu gribēju teikt - gads ir pagājis, bet tā arī mana apņemšanās, vismaz uz svētkiem aizstaigāt līdz baznīcai, nav realizējusies. Ceru, ka kaut kad vēlāk saņemšos, vai vismaz to krusttēvs (hihi) izdarīs, jo kaut kāda jau jēga tajā visā Dieviņu būšanā ir - kaut vai tas, ka viņš ir mūsu slepenais draudziņš, kuram var visu izstāstīt;).
Gaidām, kas būs pēc gada:) Varbūt uz vecumu palikšu pavisam jocīga:)