pajautaa

Vai mēs kļūsim par amfībijām, ēdot tomātus?

« previous entry | next entry »
Jul. 5., 2011 | 09:46 am
posted by: porcupine in pajautaa

Gadījās izlasīt interviju ar Gunti Belēviču (Latvijas Aptiekāru asociācijas prezidents, ārsts, farmaceits, bioloģijas doktors, viņš arī Latvijas mākslas kolekcionārs, un pat kustējies «Par Labu Latviju!») Neēdiet Sniegbaltītes pamātes ābolus!
«Tomāts, kuru jūs pērkat lielveikalā, nebojājas. Un kāpēc? Tāpēc, ka šis tomāts ir himēra starp zivi un tomātu: šajā tomātā ir viens butes gēns.»
Tas tiešām tā ir? Mums tagad visiem izaugs žaunas un peldspuras? Ja nopietni - kāds kaut ko vairāk zina par tēmu - ģenētiski modificētā pārtika un tās ietekme uz veselību?
Tags:

# | jā, ir doma! | Add to Memories


Comments {56}

x

from: [info]walkire
date: Jul. 5., 2011 - 10:49 pm
#

Nelasīju diskusiju, bet te jums kompetentā cilvēka viedoklis.

1) NAV ilgtošu pētījumu un pierādījumu, ka ģenētiski modificētā pārtika NEATSTĀJ sekas uz organismu vienā vai vairākās paaudzes. Firmas, kas ražo ĢMO, slēpj savu pētījumu rezultātus, aizbildinoties ar informācijas konfidencialitāti, ir iespēja, ka publicēto pētījumu rezultātus viņi pakārto savām vajadzībām.
2) NAV ilgtošu pētījumu un pierādījumu, ka ģenētiski modificētā pārtika ATSTĀJ sekas uz organismu vienā vai vairākās paaudzes. Eksperimentos ar dzīvniekiem, kas tika baroti ar ĢMO, uzrāda tiem nopietnus veselības bojājumus.
3) Ģenētiki modificētus tomātus tagad NETIROU. Tie ilgi saglabā svaigumu, bet tas nav dēļ ģenētiskās modifikācijas.
4) To, ka dārzeņus sakrusto ar zivīm, ir muļķības. Ģenētiskai modifikācijai bieži ir izmantoti nevis citu dzīvnieku gēni, bet atsevišķu mikroorganismu gēni (piemēram, kukurūzu modificē ar tāda mikroorganisma gēnu, kas nogalina kukurūzas kaitēkļus).

Īsumā - ēdot tomātus, par zivi nepārvērtīsimies, bet neviens nezina, kā ĢMO ietekmēs nākamās paaudzes, jo eksperimentā ar cilvēku BIJA novērota mutanto gēnu uzkrāšanās muskuļaodus. Voilā.

Atbildēt