pajautaa

Vai mēs kļūsim par amfībijām, ēdot tomātus?

« previous entry | next entry »
Jul. 5., 2011 | 09:46 am
posted by: porcupine in pajautaa

Gadījās izlasīt interviju ar Gunti Belēviču (Latvijas Aptiekāru asociācijas prezidents, ārsts, farmaceits, bioloģijas doktors, viņš arī Latvijas mākslas kolekcionārs, un pat kustējies «Par Labu Latviju!») Neēdiet Sniegbaltītes pamātes ābolus!
«Tomāts, kuru jūs pērkat lielveikalā, nebojājas. Un kāpēc? Tāpēc, ka šis tomāts ir himēra starp zivi un tomātu: šajā tomātā ir viens butes gēns.»
Tas tiešām tā ir? Mums tagad visiem izaugs žaunas un peldspuras? Ja nopietni - kāds kaut ko vairāk zina par tēmu - ģenētiski modificētā pārtika un tās ietekme uz veselību?
Tags:

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {56}

Viņa Gaišība

from: [info]kautskis
date: Jul. 5., 2011 - 01:38 pm
#

Zin, es Francijā esmu ļoti veiksmīgi aizmirsis, kā garšo (vai, pareizāk sakot, negaršo) Latvijas veikalos nopērkamie tomāti. Kā pa miglu atminos, ka tad, kad pēdējoreiz biju Latvijā, šausmīgi vīlos tajos tomātos, jo viņi garšoja nu itin nekā. Bet te viņi ir taisni lieliski, un Latvijas tomāti ir tikai kaut kādas tālas un vārgas atmiņas. Ar šausmām gaidu to brīdi, kad vajadzēs braukt atpakaļ uz LV. Nekādi nesaprotu, ko es tur ēdīšu.

Bet teikums "Hidroponikas gadījumā tomāts dabū tikai to, ko viņam iedod, līdz ar to vienmēr garšo vienādi (bezgaršīgi)" gan izraisa daudzas spēcīgas pārdomas. Tomāta garša ir atkarīga no ļoti daudzām lietām, piemēram, no šķirnes un no tā, cik viņš saules dabūjis. Turklāt zemi arī mēslo, it īpaši jau siltumnīcās -- tātad tur tomāti arī dabū to, ko viņiem iedod.

Protams, protams, es esmu par garšīgiem augļiem un dārzeņiem, man arī nepatīk ĢMO un pesticīdi arī neliekas tā labākā doma. Bet hidroponika, manuprāt, ir lieliska dārzniecības metode, kas nepelnīti tiek iebāzta vienā maisā ar "ļauno mūsdienu lauksaimniecību" (whatever that means).

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

indulgence

from: [info]indulgence
date: Jul. 5., 2011 - 04:04 pm
#

Cilvēks ir dzīvnieks, kura dzīvē ļoti svarīgs ir pieradums. Ja viņš no bērnības ir ēdis kādu augli, kurš augsnes nabadzības dēļ tā arī palicis pusgatavs, vai dzēris pavirši gatavotu dzērienu, tad viņam šķiet, ka tā ir ĪSTĀ GARŠA, bet citur audzētais/gatavotais neder, jo neatbilst pamatiespaidam. Līdz ar to lielākajai dievzemītes iedzīvotāju šķiet, ka ĪSTAIS ir Rīgas šampanietis, bet frančiem tāds sūdīgs skābulis, ĪSTAIS alus ir brāga no uževas, nevis belģu susla, un ĪSTAIS tomāts ir kur Makušānos kūtspakaļā audzētais, jo tie pārējie negaršo tā, kā šie pierastie.

Protams, beļģim, francūzim un spānim var šķist gluži otrādi, visiem paliekot pie sava, tb diskusijai nav jēgas. :)

Atbildēt | Iepriekšējais