Pirmajā Brālī bija viss, ko no deviņdesmito gadu krievu kino varētu prasīt: postpadomju nihilisms, Butusovs, vardarbība ne tāpēc, ka baigi gribētos, bet tāpēc, ka citādi nevar, un tāda klātbūtnes sajūta, ka baisi metas.
Otrais Brālis bija kaut kāds sūds ar Ameriku. Vispār nekāda salīdzinājuma.
Pretī nestrīdēšos, jo apzinos, ka Tev varētu būt taisnība, toties mans vērtējums veidojies dikti subjektīvi, piem., aiz tā, ka pirmo daļu noskatījos daudzus gadus pēc tam, kad otro filmu biju redzējis jau vairākkārt un, cita starpā, otrās filmas saundtreku jau pieseivojis kā Īpaši Labu — kas atkal jau, protams, ir dikti subjektīvi.
from: pzrk
date: Jul. 4., 2011 - 01:56 pm
#
Atbildēt | Diskusija
from: kautskis
date: Jul. 4., 2011 - 09:42 pm
#
Pirmajā Brālī bija viss, ko no deviņdesmito gadu krievu kino varētu prasīt: postpadomju nihilisms, Butusovs, vardarbība ne tāpēc, ka baigi gribētos, bet tāpēc, ka citādi nevar, un tāda klātbūtnes sajūta, ka baisi metas.
Otrais Brālis bija kaut kāds sūds ar Ameriku. Vispār nekāda salīdzinājuma.
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: pzrk
date: Jul. 4., 2011 - 09:52 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: kautskis
date: Jul. 4., 2011 - 10:04 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais