pajautaa

« previous entry | next entry »
Jan. 21., 2011 | 02:49 pm
posted by: zazazumm in pajautaa

Jēga pieteikties praksē, ja man skola vēl nemaz neprasa?
Gribu vienkārši sevis dēļ, pastrādāt, pamācīties reālo dzīvi savā profesijā, bet mani vispār izskatīs, ja man skola vēl neprasa?
Un ir iespējams, pieņemsim, ja mani arī pieņem, uzrādīt kā praksi šo, tad, kad man prasīs skolā (laikam nākamgad, nez)..?
Kā tas īsti viss notiek?

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {7}

planeeta

from: [info]planeeta
date: Jan. 21., 2011 - 02:57 pm
#

Lai ietu praksē nepieciešams trīspusējs līgums starp darba vietu Tevi un skolu. Ne visas skolas šādus līgumus izsniedz ārpus obligātās prakses un ne visi darba devēji ir gatavi ņemt praksē bez trīspusēja līguma, jo VDI tāpat strādājošu studentu var klasificēt kā nelegālo nodarbinātību.
Ja izdodas vienoties ar skolu, tad ar darba devēju var sarunāt, lai viņš atsauksmes attiecināmas uz nākamo gadu.
Veiksmes!

Atbildēt | Diskusija

zazazumm

from: [info]zazazumm
date: Jan. 21., 2011 - 03:02 pm
#

ok, paldies liels! ;)

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]alan
date: Jan. 21., 2011 - 03:43 pm
#

Kad es pāris gadus atpakaļ meklēju prakses vietu (arī 'bez vajadzības' no skolas) visi bija diezgan kāri mani pieņemt, ar nosacījumu, ka tā ir neapmaksāta prakse. Jautājums ir, vai Tu gribi par to saņemt naudu. Darba devēji ļoti labprāt piedāvā neapmaksātas prakses vietas, un tad Tev nemaz nevajag trīspusēju līgumu, pietiek ar to, kas noslēgts starp Tevi un darba devēju. Nezinu, kā ar VIDu (redz, kā sanāca ar tiem Positivus 'brīvprātīgajiem'), bet, ja prakses vieta ir valsts institūcija, NVO, vai bezpeļņas organizācija, tad problēmām nevajadzētu būt. Savukārt, ja uzņēmums - tad jājautā viņiem pašiem, vai viņi legāli var nodarbināt brīvprātīgos.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

from: [info]digna
date: Jan. 21., 2011 - 07:41 pm
#

"Darba devēji ļoti labprāt piedāvā neapmaksātas prakses vietas" - tā gan nav taisnība, iepriekšējos divus gadus atrast prakses vietu man un daļai mana kursa bija kārtīga ņemšanās, viena vienīga neieinteresētība no to devēju puses un simts pasūtījumi dirst. (Līdz beigu beigās un dažos gadījumos ar atpakaļejošiem datumiem mēs katrs kaut ko dabūjām.)
Un neviens no mums nepretendēja uz apmaksātu vietu. Piem., Centrālās bibliotēkas direktore man prasīja, kas viņiem par to maksāšot, ka es iešu tur praksē. Un tamlīdzīgi.

Atbildēt | Iepriekšējais