« previous entry | next entry »
Dec. 7., 2009 | 08:54 pm
posted by: ieva_b in pajautaa

Līdz šim nekad to neesmu darījusi, bet līdzekļu taupīšanas nolūkos (krīze, krīze..) savā nākamajā ceļojumā domāju izmēģināt nakšņošanu hosteļos.

Pastāstiet, kā tas ir - dzīvot vienā istabiņā ar svešiem cilvēkiem? Tur katram ierāda savu gultu vai pats var izvēlēties? Ir pieņemts iepazīties un runāties ar saviem istabasbiedriem? Vai tas ir droši un nevienam nekas nemēdz "nejauši pazust"? Neesmu pats komunikablākais cilvēks pasaulē, taisos ceļot viena (galamērķi - Itālija, Spānija) - tad kā jūs man ieteiktu darīt, riskēt un rezervēt gultasvietas hosteļos vai tomēr labāk maksāt vairāk un meklēt vienvietīgas istabas? Ko vispār nozīmē apmešanās hostelī - jaunus paziņas un tusiņu iespējas vai sačakarētu miegu un nervus?

Jau iepriekš lūdzu atvainot, ja jautājums kādam liekas muļķīgs.

# | jā, ir doma! | Add to Memories

Comments {22}

asns

from: [info]ho_tai
date: Dec. 8., 2009 - 02:14 pm
#

Pirms kāda gada neilgi pirms braukšanas sameklējām hosteli Barselonā. Lēts un pabriesmīgs, bet nogurušiem naktī nebija nekāda iekāriena neko citu meklēt. :) Kaut adrese interneta rezervējot bija norādīta centrā, beigās izrādījās, ka tā filiāle, kur mums istaba ir piešķirta, atrodas turku rajonā. Tuvākais ceļš no vecpilsētas līdz naktsmītnei kādi pāris km, turklāt naktī pa ceļam bija arī prostitūtu rajoniņš. :) iedeva atslēdziņas no tāda kā dzīvokļa ar 4ām atsevišķām no 1 līdz 2(?)vietīgām istabiņām un kopīgu virtuvi un tualeti. Balkonā zem mums auga kaņepes, bet uz ielas vakarā varējām noskatīties veselu ģimenes scēnu, kā sieva ar dēli pa ielu dzenāja savu vīru. Sākumā gribējās raudāt, ieraugot hosteli, bet tagad atceroties smiekli nāk.Dzīvojām 2vietīgā un mums bija sava atslēga. Nekāda kopīga tusiņa ar kaimiņiem nebija, jo viņi palika labi ja uz kādu nakti -agri gāja prom un vēlu nāca. arī paši tāpat. Vienu nakti gan viens pārītis sparīgi čīkstināja blakus istabā gultu, bet citādi neviens netraucēja. Forši, ka virtuvē varēja cept un vārīt, kas vien ienāca prātā. Laikam neizskatījāmies pēc bieziem tūristiem, tāpēc arī par spīti rajonam ne reizi nebija nepatīkamu pārsteigumu un vietējie pusmelnīši pirmā stāvā esošajā veikalā un interneta kafejnīcā izrādījās gana izpalīdzīgi un laipni.

Atbildēt