pajautā! - Jūras spēki

Leitnants ir viena no virsnieka dienesta pakāpēm. Pa vidu starp kapteini un apakšvirsniekiem. Konkrētie pienākumi var būt visai dažādi.

http://www.navy.lv/

Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likumam, viens no svarīgākajiem uzdevumiem Jūras spēkiem (JS) ir meklēt jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un tos iznīcināt. Lai uzlabotu mīnu meklēšanas spējas, katru gadu noteikts skaits JS kuģu piedalās mīnu meklēšanas un iznīcināšanas mācībās, kā arī reālās mīnu meklēšanas un iznīcināšanas operācijās Baltijas jūrā, kā nozīmīgākās var minēt „Open Spirit”, „Amber Sea”, Mcoplat”. Parasti šādās mācībās un operācijās piedalās kaimiņvalstu-Lietuvas un Igaunijas Jūras spēku mīnu kuģi , kā arī ārvalstu vienības.

Pēc aptuveniem datiem, Baltijas jūras dzelme slēpj sevī aptuveni 80000 sprādzienbīstamu objektu, kas saglabājušies kopš I un II Pasaules kara .Kopš Jūras spēku dibināšanas 1992. gadā, no sprādzienbīstamiem objektiem ir attīrītas 770 kvadrātjūdzes Baltijas jūras- tieši Irbes jūras šauruma un Rīgas jūras līča apgabali.
Pavisam atrasti un iznīcināti 477 objekti-gruntsmīnas, dziļuma lādiņi, torpēdas, bumbas, enkurmīnas , 339-Rīgas jūras līcī, bet 133 Irbes šaurumā.

Lai uzlabotu pretmīnu spējas, Jūras spēki ir uzsākuši aktīvu peldlīdzekļu iegādi.No Nīderlandes Jūras spēkiem ir iegādāti četri mīnu meklētāju "Imantas" klases kuģi-M04”Imanta”, M05”Viesturs”, M06”Tālivaldis” un M07"'Visvaldis".


Otrs svarīgākais JS uzdevums ir veikt krasta apsardzi, veikt ekoloģisko uzraudzību jūrā, veikt naftas produktu savākšanu, koordinēt un veikt cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidēt jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu ar naftas produktiem, kā arī piedalīties ekoloģiskajā uzraudzībā. Spilgts paraugs tam ir 2007. gada janvārī uz sēkļa pie Ventspils uzskrējušais kuģis ar Kipras karogu ”Golden Sky”, uz kura atradās 45 t dīzeļdegvielas un 446t mazuta. Tika lokalizēts neliels piesārņojums, tādējādi novērsts iespējams vides piesārņojums ..Jūras spēku personāls no 2007. gada 15. janvāra līdz 8. aprīlim tika iesaistīti kuģa glābšanas darbos.

Paralēli šiem uzdevumiem, Jūras spēki pārstāv Latvijas valsti ārzemēs, piedaloties dažādos svētkos, svinībās un pasākumos, tādos kā Ķīles nedēļa ( Vācijā, Trafalgaras kaujas 200 gadadienas pasākumos( Lielbritānija),dažādu pilsētu svinībās u.c.

2007. gadā iegādāti divi augstākminētie mīnu kuģi no Nīderlandes, mīnu meklētājs M03”Namejs” pirmo reizi veica kaujas uzdevumus 1pastāvīgās NATO pretmīnu vienības sastāvā un pirmo reizi Latvijas vēsturē šķērsoja Ziemeļu polāro loku.JS kuģi piedalījušies mācībās ”MCOPLAT/LIT/EST”,” BOLD MERCY”, ”BALTIC FORTRESS”, ”BALTOPS” ,”BALEX DELTA”, ”STORMEX” ,”OPEN SPIRIT”,”NORTHRERN COASTS”,kā arī citās.

2007. gadā Jūras Meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrā ( tas atrodas Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta pakļautībā) tika saņemti 205 avārijas izsaukumi, no kuriem 30 bija saistīti ar cilvēku meklēšanu un glābšanu jūrā. Jūras spēki izglāba 48 cilvēkus, 4 cilvēki tika atrasti miruši, bet 4 cilvēkus atrast neizdevās. Divos no avārijas gadījumiem tika nodrošinātas medicīniskās konsultācijas jūrā esošiem kuģiem, kuru apkalpes locekļiem bija radušās veselības problēmas.

Jūras novērošanas un sakaru dienesta ( JNSD) ( atrodas Ventspilī) galvenie uzdevumi ir nodrošināt nepārtrauktu LR teritoriālo ūdeņu radiotehnisko un vizuālo novērošanu, ekonomiskās zonas kontroli sadarbībā ar JS kuģiem nolūkā iegūt pilnīgu informāciju par kuģu kustību un to identifikāciju atbildības rajonā, nodrošināt naftas savākšanas iekārtu uzturēšanu darba kārtībā un uzglabāšanu un piedalīties naftas piesārņojuma likvidācijā jūrā.
JNSD pavisam 2008 gadā kopā novēroja 30651 jūras mērķi. Visi tika identificēti.

2008. gadā Jūras meklēšanas un koordinācijas centrs saņēmis 267 trauksmes izsaukumus, no kuriem 25 gadījumi saistīti ar cilvēku meklēšanu un glābšanu. Kopumā aizvadītajā gadā izglābti 26 cilvēki, 7 tiek uzskatīti par pazudušiem, atrastas 3 cilvēku mirstīgās atliekas.No kruīza kuģa „Mona Lisa” evakuēti 662 pasažieri.2008. gadā jūrnieki piedalījušies kuģa „Agris” nogrimšanas rezultātā izveidojušā piesārņojuma lokalizēšanā, kā arī veikuši preventīvos pasākumus Lielupē, lai nepieļautu piesārņojuma izplatību.



Informācija aktuāla uz 2009. gada 10. janvāri.

lielais vairums reāli nedara neko, jo nejēdz, bet ir patīkami izņēmumi ;)