pajautā! - Juristiem (laikam).

Šķiet, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa varētu līdzēt.
Līdz šim, cik bija jautāts foto nozarē strādājošajiem - visi minēja tieši šo apstākli, ka nedrīkst publicēt bildi ārpus konteksta vai sagrozot faktus.

Intereses pēc pameklēju googlē un uzdūros Tiesībsarga lapā publicētam pētījumam "PERSONAS TIESĪBAS UZ SAVU ATTĒLU".

Pagarš izvilkums no http://www.tiesibsargs.lv/files/Tiesibas_uz_attelu.pdf :

"Publicējot personas attēlu, var tikt aizskarts arī personas gods un cieņa. Parasti tas notiek, publicējot personas attēlu kopā ar kādu rakstu, kurā aprakstītās darbības nekādi nevar tikt attiecinātas uz šo personu, un personu tas var aizskart. Piemēram, ja personas fotogrāfija bez viņas piekrišanas tiek publicēta pie raksta par narkomāniju. Tādējādi sabiedrībai var rasties priekšstats, ka šī persona lieto narkotikas. Ja tas neatbilst patiesībai, to var vērtēt kā goda un cieņas aizskārumu. Autorei gan neizdevās atrast kādu Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietu, kur būtu konstatēts, ka fotogrāfiju izmantošana ir aizskārusi personas godu un cieņu un tāpēc ir noticis tiesību uz privāto dzīvi pārkāpums, taču lietā Peck v. the United Kingdom tika konstatēts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8.panta pārkāpums. Šīs lietas apstākļi bija sekojoši. Valdība bija uzstādījusi novērošanas sistēmu, kas novēroja ielas un bija tieši savienota ar policiju. Šīs sistēmas mērķis bija noziegumu novēršana. Izmantojot šo sistēmu, tika nofilmēts kāds vīrietis. Šim vīrietim ģimenes apstākļu dēļ bija radusies depresija. Brīdī, kad vīrietis tika nofilmēts, viņš viens pats gāja pa kādu pilsētas ielu ar virtuves nazi rokās un mēģināja izdarīt pašnāvību. Ieradās policija, kas sniedza vīrietim medicīnisko palīdzību un nogādāja viņu policijas iecirknī. Tur viņš tika nopratināts un atbrīvots, neuzrādot nekādu apsūdzību nozieguma izdarīšanā. Kadrs, kur vīrietis bija redzams ar nazi rokās uz ielas, tika izmantots novērošanas sistēmas darbības efektivitātes reklamēšanai un nodots izmantošanai laikrakstiem un televīzijai. Kāds laikraksts publicēja rakstu par novērošanas sistēmas priekšrocībām cīņā ar noziegumiem. Kopā ar šo rakstu tika publicēta arī šī vīrieša attēls, kur viņš bija redzams ar nazi rokās. Šis attēls tika izmantots arī televīzijas pārraidē par noziedzību. Taču šim vīrietim nebija uzrādīta nekāda apsūdzība, viņš netika turēts aizdomās par nozieguma izdarīšanu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādīja, ka, lai arī persona tika nofilmēta, atrodoties publiskā vietā - uz ielas, tomēr viņš nedz piedalījās kādā publiskā pasākumā, nedz arī pats bija persona, kas darbojas publiskā arēnā. Attēls tika izmantots avīzēs un televīzijā, informējot par cīņu pret noziedzību, lai arī attēlā nebija redzams nozieguma izdarīšanas brīdis. Turklāt pirms attēla nodošanas publikācijām bija iespējams noskaidrot, vai šis vīrietis ir apsūdzēts noziegumā, vai arī nomaskēt vīrieša seju tā, lai viņš nebūtu atpazīstams. Taču tas netika izdarīts. Līdz ar to Eiropas Cilvēktiesību tiesa konstatēja, ka ir ierobežotas personas tiesības uz privāto dzīvi, ka ierobežojums nav nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, jo ir nesamērīgs. Tāpēc Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina, ka ir noticis tiesību uz privāto dzīvi pārkāpums.(20) Tātad var secināt, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka, izmantojot personas fotogrāfiju laikrakstos vai televīzijā, var tikt pārkāptas personas tiesības uz privāto dzīvi, ja fotogrāfiju izmanto, informējot par tādiem jautājumiem, kas nekādi nav saistīti ar fotogrāfijā redzamo cilvēku un apstākļiem"