pajautā! -

man šķiet, ka (gluži teorētiski) veģetārietis nav džainists, kurš aizsien muti ar marli, lai neieelpotu mušu. ja viņš norij spermu nevis pārtikas uzņemšanas nolūkā, bet gan "nejauši" vai "ērtības labad", tad savus principus viņš nav pārkāpis, jo nav lietojis spermu, lai paēstu.

taču veģetārieša principi jau arī mēdz būt ļoti dažādi:

1) nepieļaut, lai viņa uztura dēļ tiktu nogalinātas dzīvas radības (spermas gadījumā neviens nenogalina, lai paēdinātu tās rijēju)
2) lietot enerģētiski augstvērtīgu pārtiku - pirmā līmeņa produktu, kas enerģiju uzņēmis no saules, nevis apēdot zāli vai citus (spermas gadījumā, protams to nevar uzskatīt par līdzvērtīgu kāpostam vai nektarīnam)
3) lietot bioķīmiski svaigu pārtiku (visas tās runas par līķu indēm gaļā utt., neattiecas uz spermu, jo grūti iedomāties "svaigāku" dzīvnieku izcelsmes produktu, lai gan te arī zinātnieki var pastrīdēties, šķiet, ka tas atkarīgs arī no spermas kvalitātes
4) pavisam reliģisks princips, kas saistīts ar priekšstatu par dvēseli, ne velti indiešu veģetārismā ir līmenis, kas nelieto pārtikā visu, kas satur sēklas, dzīvības pirmšūnas vai dvēseles iedīgļus, tas ir - pupiņas, zirņus, graudus (šajā gadījumā spermais vajadzētu būt vienai no aizliegtākajiem produktiem, lai ganšajā priekšstatu sistēmā vispār dzimumakts ar ejakulāciju, kuras mērķis nav apaugļošana, ir noziegums)

lapas, pārsvarā lapas
es nezinu par augļu mīkstumu un pienu, bet domāju, ka tie, kas hinduisti, ēd pienu, medu un visādus banānus dārzeņus