pajautā! - Pokaiņi.

1. Vairāki no mūsu kompānijas, vakarā mocījās ar baigām galvassāpēm. Bērni, toties, bija tik enerģijas pilni ka bail
2. Mans puika iemācījās lekt uz vienas kājas.

vienīgais gadījums no Pokaiņiem, ko esmu dzirdējusi - kādam jaunietim, kurš jokojoties ierāva šņabi, sēžot uz kāda no Pokaiņakmeņiem, pēc tam dzīvē drausmīgi neveicās un visādas likstas gadījās...
a pašai patika neparastā daba, avotu acis un nožņaugtie akmeņi:) savukārt draudzene pēc Pokaiņu apmeklējuma nevarēja aizmigt un juta vājprātīgu enerģijas pieplūdumu, tāpēc vienos naktī sāka mēzt māju:)P

(tieši gribēju teikt)

:))
šitas man patīk :)

jo man galva nesāpēja :)

1. Daži tantuki sāka gorīt dupšus kā jauni skuķi. Man gan liekas, ka tas drīzāk bija kaut kas līdzīgs Placebo efektam.
2. Vienkārši smuka daba- sakopts mežs.
3. Nepatika tas, ka gide iedomājās- viņai pēkšņi zināmas visas senlatviešu gudrības, kas bijušas slēptas 700-800 gadu, līdz kamēr tās atklāja tā kompaška, kas Pokaiņus sakopa, un izrādījās, ka tur viss ir vienkārši kā 2x2 (tik' nez kāpēc tad to neviens šajos gadsimtos nebija iedomājies).

Nu, tā. Esmu skeptiska. Ja brauc, tad iesaku- paņemt gidu, lai ir nojēga, ar ko Pokaiņi slaveni, bet neticēt visam uz vārda. Baigo čugunu lēja pa vidu vēsturiskajam materiālam, to atzina pat mūsu ezotērikas piekritējas.

Pirmajā reizē man ņirbēja acis, otrajā ievēroju ka vienā vietā eglītēm bija savērpušies zari - neviena taisna. Laikam jau tāda parasta zemes garozas lūzuma izraisītu elektromagnētisko magnētisko anomāliju vieta - drusku jocīgas sajūtas. Par akmeņiem neko nesapratu, uz dažiem pasēdēju, ar dažiem parunājos.

..biju tur ar labu draugu, iznācām laukā tādi eiforiski un samīlējāmies/salīmējāmies kopā, bet iedarbība ilgi neturpinājās.:) toties kolēģe, kas ar mammu jau tā nesatiek, esot tur vēl kārtīgāk sasastrīdējusies. ticu tam, ka tā vieta visu pastiprina. bet ar akmeņiem var runāt arī citās vietās!
vislabāk, šķiet tur varētu būt rudens pusē.

No vieniigaa apmekleejuma varu teikt, ka tur nav iipashi laba vieta nakshnjoshanai. Uz vietas energjijas ir pietiekami, bet celjaa prom taa samazinaas. Mees gan guleejaam ne pashaa mezhaa, bet netaalu no celja.

Toties naktii izbraukt cauri tam mezham ir diezgan spociigi.

1. Nē
2. Forši akmeņi simbiozē ar ūdeni un kokiem
3. Cilvēki, kas tur brauc, ticēdami izdziedināšanai

tautā runā, ka mana vvidusskolas matemātikas skolotāja tur, pokaiņos pabijusi ņēma un norāva bēbi!

tā no malas izskatījās, ka normāls vīrietis viņai klātu neietu, tā ka tas bija vienīgais sakarīgais izskaidrojums! :)

pirms vairākiem gadiem tur bijām kompānija ar gidu - onku zinātnieku, kas atklāja visus svētumus, bet nu jau diemžēl miris..
Visspilgātk iespiedies atmiņā, ka viens pāris gadiem ilgi centās tikt pie bērniņa, bet nesekmīgi. Un pēc tam, kad vīrs pie attiecīgā akmens bija piestājies, bet sieva - sēdēja tam akmenim, tiešām pēc laiciņa pieteicās dēliņš, kā arī vajadzēja būt pēc tiem akmeņiem..