pajautā! -

Tā neviens nav izdomājis. Šis nāk no teiciena - labāk rūgta patiesība, nekā saldi meli. tb, ka labāk zināt patiesību, pat ja tā šinī reizē izrādās netīkama.
Personīgi es ar esmu šīs domas un mācības atbalstītāja!;)

Mumsiem iekšā sēd viens uzskats par realitāti, kuru mēs sev radījām un ar kuru mākam darboties. Bet īstā realitāte atšķiras no iedomātās. Rezultātā radušies gļuki mums sagādā stresu un liek domāt, ka visas cūcības rodas no tā, ka ārējā realitāte nesakrīt ar iekšējo, tobiš, ārējā realitāte ir riebīga, jo ir ciešanu cēlonis. Aiz tam arī domājam, ka patiesība ir rūgta, jo tā mums norāda, kādi tupi mudaki esam, iebāzuši degunus savās iedomās.

Jo cilvēkiem ir grūti pieņemt patiesību. Cilvēkiem nepatīk dzirdēt patiesību par sevi, jo tā parasti nav viņiem tik glaimojoša, kā gribētos.

ir, to sauc par Balto patiesību.
doooh!

Rūgta tā ir kontekstā.

Nezinu.

nu tāpēc, ka nemēdz būt rūgtu melu

bet tukšpaurim tie meli būs saldi un posts būs citiem. priekš tukšpaura paziņojums par to, ka paurī nekā nav būs tā rūgtā patiesība, kuru vai nu kāds pateiks un kļūs par persona non grata vai arī kādā brīdī tukšpaurim pašam daleks, ka pauris tāds patukšāks, bet tā gan maza varbūtība...

Kultūrvēsturiska atkāpe: Jāņa atklāsmes grāmatā ir kaut kas šāds "10:8 Un balss, ko es dzirdēju no debesīm, runāja atkal uz mani, sacīdama: "Ej, ņem atvērto grāmatu, kura ir rokā eņģelim, kas stāv uz jūras un zemes." 10:9 Un es gāju pie eņģeļa un prasīju viņam, lai tas man dod šo mazo grāmatu. Viņš man teica: "Ņem un apēd to, un tā būs rūgta tavās iekšās, bet salda kā medus tavā mutē." 10:10 Un es paņēmu grāmatiņu no eņģeļa rokas un apēdu to, un tā bija manā mutē salda kā medus; bet, kad to biju apēdis, tā manās iekšās bija rūgta. 10:11 Un viņi uz mani saka: "Tev būs atkal pravietot par tautām un ciltīm, par valodām un daudziem ķēniņiem."

Tas gan attiecas uz pravietojumiem par apokalipsi, ja pieņemam, ka tie ir patiesība.