pajautā! - 20. Novembris 2015

Sveiki!

Īsti nezinu, kur meklēt, varbūt kāds var norādīt, vai pats zina, kā ir - vai drīkst būt 1 klases audzinātāja 2 klasēm (ja tas ko maina, tad sākumskolā)? un uz veselu mācību gadu ne kā pagaidu variants, kamēr kāds slimo. Un ko darīt, ja audzinātāja vairāk pievēršanas savai "orģinālajai" klasei un otru atstāj mazliet novārtā? Viņi tomēr maziņi, ekskursijā fotogrāfijas ir tikai otrai klasei, tirdziņā jākrāmējas pašiem, jo audzinātāja palīdz otrai klasei. Un tās nav lielas klases, kopā nav pat 25 bērnu.

Un otra lieta, cik normāli ir uzdot 3. klasei patstāvīgos darbus? Tā ka stundas sākumā skolotāja atstāj uzdevumu un tad pārējo laiku viņi ir vieni, puse klase ārdās, ja stundas laikā nesaproti, tad nav neviena, kam pajautāt?

Un vēl trešā - bērnam ir problēmas konkrētā mācību priekšmetā, visos pārējos ir gluži vai izcilniece, bet vienā nē un tas nav slinkums, kas pie vainas. mācību priekšmeta skolotāja konsultācijās neko neskaidro, jo aizņemta ar tiem, kas labo darbus. skolas direktore paziņoja, ka skolotājam ar bērnu nav individuāli jāstrādā, vainīga ir māte, kas neprot bērnu audzināt. Vai tiešām konsultācijās nav iespēja sēdēt ar skolotāju un lai viņa palīdz un skaidro, ja stundas laikā tas neizdodas? Vienīgā iespēja ir privātskolotājs?

Ļoti priecāšos par norādēm uz likumiem, padomiem un visu, kas varētu palīdzēt vismaz daļēji kaut ko atrisināt. 80% klases vecāku ir apsvēruši domu mainīt skolu, bet, protams, apstākļi ne vienmēr to ļauj.

kā rīkoties, ja kaimiņi Rīgas nama pagalmā, kas ir kopīpašums, norobežojuši savu teritoriju (kas arī ir nelegāli) ar šaubīgu žogu, kurā tur suni- suns dzīvo netīrībā, izskatās, ka barots tiek, bet viņš nav pie ķēdes vai ar uzpurni. nepārprotiet, man patīk dzīvnieki, bet dzīvoju rīgas centrā un ta suns agresīvi rej dienu un nakti, lec žogā un rūc. sevišķi vakaros,kad nāku no darba , nejūtos droši savā pagalmā, jo liekas, ka viņš no niknuma to žogu salauzīs. kam man zvanīt un ar ko sākt, lai šo problēmu risinātu? ar kaimiņu runāt nav vērts- tie ir ķīnieši, kuri nesaprot latviski....

Varbūt kāds ir šito studējis un varētu man paskaidrot?

Cik rokos internetos par NVO Latvijā, atkal un atkal atrodu, ka "Latvijā ir divi sabiedrisko (nevalstisko) organizāciju veidi - biedrības un nodibinājumi". Savukārt, piemēram, Lursoft, nodala "sabiedriskās organizācijas", "biedrības" un "nodibinājumus". Kā īsti ir, sabiedriskās organizācijas ietver sevī biedrības un nodibinājumus vai tomēr tas ir pavisam kaut kas cits? Ir arī divi dažādi likumi, viens par sabiedriskajām organizācijām un otrs par biedrībām un nodbinājumiem, turklāt nevienā no abiem nav atsauces uz otrā likumā minētajām struktūrām.

Tātad sabiedriskās organizācijas = biedrības un nodbinājumi, vai tomēr ir atsevišķi sab. org., biedrības, nodibinājumi? "Man šķiet" atbilde šoreiz te nederēs, drīzāk ceru, ka varbūt kādam augstskolā vai darbā šis ir normāli skaidrots.

Upd. Atradu: http://www.ur.gov.lv/biedribas.html (pašā apakšā). Tiešām ir tā, ka "sabiedriskās organizācijas" ir pagātnes fenomens un tagad dzīvo tīri termina līmenī, mūsdienās viņas visas ir pārreģistrētas vai nu kā biedrības, vai nodibinājumi.

Lsm.lv lasu, ka, "atsaucoties uz Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem, redzams, ka, piemēram 2013.gadā uzņēmumi sabiedriskā labuma organizācijām ziedojuši 32,7 miljonus eiro, iegūstot nodokļu atlaidēs 22,6 miljonus eiro". Kur viņi ko tādu varēja "redzēt"? Rokos krustu šķērsu un neatrodu, arī VID lapā. Ir jāpasūta Lursoft'am analītiskais pakalpojums?