pajautā! -

Es īsti nezinu vai tā ir 100%, bet mans priekšstats par to ir tāds. Tā kā lodei ir vismazākais virsmas laukums no attiecīgā tilpuma ķermeņiem un dabā ir pieņemts, ka šķidrums ieņem stāvokli, lai tā virsmas laukums būtu minimāls (piemēram, kosmosā šķidrums sadalās pilieniņos. Zemes virsmas tuvumā uz to darbojas smaguma spēks, kas tomēr nosaka to, jo virsmas spraiguma spēki ir ļoti mazi). Nu tad lūk, planētas jau sākumā bija šķidrā stāvoklī (es tā pieņemu) un ieņēma lodes formu (vairāk vai mazāk) un vēlāk jau tur sākās variācijas sakarā ar formu - kalnu veidošanās utt. Savukārt Zeme tagad ir pastiepta ekvatorā un saspiesta polos. Tas ir tāpēc, ka rotē gan ap savu asi, gan ap Sauli un darbojas visādi spēki rotācijas rezultātā un to Zemi palēnām, bet deformē, tāpēc ļoti ilgā laikā tā ir sanācis, ka pastiepās.

par pievilkšanas spēku varu pateikt to, ka tas nosaka kalnu augstumu. Zeme ir plus mīnus līdzena, jo pievilkšanas spēks nav tik milzīgs kā citām planētām un kalni nav ūberaugsti (nepilni 9 km). Mēness savukārt ar savu pievilkšanas spēku principā atļauj virsmai "uzpampt", tādējādi kalni tur ir augstāki (augstākais 21 km). par ūdens izspiešanu īsti ideju nesapratu.

Jā kad zeme veidojās, satikās ūdens un kalni. Kalni uzvarēja.

LOL