pajautā! -

Cik saprotu, jautājumu formulējumu autors ir kāds pasniedzējs?

Grafiskie dati relāciju datu bāzēs parasti tiek glabāti tā saucamajos BLOB (Binary Large Object) laukos, vai arī failā ārpus datubāzes, datubāzes laukā norādot ceļu uz failu (kā jau viestards teica). Pārējos ("normālajos") attiecīgās tabulas laukos tad parasti glabājas šo datu metadati (dati par datiem), kuri kalpo vajadzīgā ieraksta sameklēšanai. Tas īsumā arī viss. Nezinu, ko tur vēl daudz varētu tērgāt...

Kas attiecas uz pirmo jautājumu, tad tā oriģināla autoru vajag iedzīt tumšā, klusā stūrī, pielikt nazi pie ribām (vai kādu olekti zemāk), un pieklājīgi palūgt ātri un saprotami paskaidrot, kas īsti ar to ir domāts, citādi...

(jo pašai publicēšanai, kā tādai, Interneta pieejas programmatūra - ja ar to saprot pārlūku - MSIE, Firefox, whatever - var arī vispār nebūt nepieciešama (visu var izdarīt, sēžot pie pašas servera kastes), savukārt, šī publicēšana pati jau pēc definīcijas nozīmē, ka lietotājam datubāzes dati ir pieejami tieši izmantojot šo pieejas programmatūru, par cita veida pieejas iespēju vispār netiek runāts).
Ar vārdu sakot, pieejas programmatūra vajadzīga lietotājam, bet viņš neko nepublicē, savukārt publicētājs bieži vien bez šīs programmatūras tīri labi iztiek.
Ja jautājumu saprot tieši tā, kā tas formulēts, tad būtu jāapraksta publicēšanas process, izmantojot tikai un vienīga Web interfeisu (t.i. visas darbības veicot pārlūkā). Varēt jau var, bet ar ko tas būtu tik īpašs, un ko tieši jautātājs vēlas dzirdēt? Ņemam kādu webisko sistēmadministratora rīku (piemēram Webmin, tas gan ir tikai UNIX-veidīgajām sistēmām) un viss notiek apmēram tāpat, kā sēžot pie pašas kastes.
Ja Tu mācies datoriķos, tad vēl šāds jautājums varētu būt kaut cik saprotams, bet ja profils ir drusku cits, tad tas ir galīgi garām... t.i., pasniedzējs - lohs!

Datubāzu publicēšana:

Klasiskā 3-daļīgā (3-tier) arhitektūra:
1. DBVS (DBMS). - Nodrošina datu glabāšanu.
2. Lietojumprogramma - iespējams, darbināma lietojumprogrammu servera (application server) vidē. Nodrošina tieši šā lietojuma specifisko loģiku (business logic). Tiek rakstīta kadā programmēšanas valodā, kas ir atkarīga no izvēlētā "application server" (vai otrādi).
3. Tīmekļa serveris (web server). Nodrošina lietotāja pieprasījumu pirmapstrādi, dispečerizāciju un atbilžu nosūtīšanu lietotājam.

Galvenā funkcionalitāte, protams, ir 2. punktā.

Piemēri:

1.1. Oracle, MySQL, PostgrSQL, Firebird, SQLite ... - relāciju datu bāzes (RDBMS)
1.2. ObjectStore, Jasmine, ozone, db4o ... objektorientētās datu bāzes (OODBMS)
1.3. eXist, Xindice ... XML datu bāzes

3. Apache, MS IIS, ...

2. (tikai "application servers" vai tiem pielīdzināmi -piemēram, nepilnu funkcionalitāti nodrošinoši - produkti, jo lietojumprogrammas tiek izstrādātas katrai konkrētai vajadzībai) JBoss, Zope, PHP, Tomcat ...



ech, apnika :))

Lai Teu veicas...