pajautā! - Electronic heat cost allocators

Apkure ir termodinamika, jeb sajēga par to, kā notiek siltumapmaiņa.
Radiatōrs ir konvekcijas iekārta, kas "sūc" auksto gaisu no apakšas un "pumpē" silto gaisu uz augšu. Tādēļ telpās ar radiatōriem grīdas mēdz būt aukstas, bet griesti silti. Ar laiku notiek siltuma blīvuma palielināšanās pie griestiem, tad tas sāk "piezemēties". Ja ir 2stāvu dzīvoklis (kā man kādu laiku bija, runāju no pieredzes), tad dēļ šī otrais stāvs vienmēr būs siltāks, jo siltais gaiss ceļas cik augstu vien var. Jāpiezīmē, ka siltums krietni mazāk izplatās uz sāniem, jo starošanas koeficients ir zems un parasti starojošās virsmas laukums ir mazs. Ja piestum skapi radiātōram priekšā, siltais gaiss, ceļoties, sildīs skapim aizmuguri, tad griestus, tad tikai nonāks līdz istabas vidum no augšas. Efektivitāte krietni mazāka kā nenoslēptam radiātōram. Vadoties no šī, varētu domāt, ka kādu zemāku skapīti tak var piestumt priekšā, bet labāk nē, jo jebkurš siltuma avots (arī konvekcijas) tomēr arī izstaro siltumu (krietni mazāk par konvekciju, bet tomēr), šis paātrina apakšējo gaisa slāņu uzsilšanu.

Iekārta, ko minēji, ir termometrs, kas mēra gaisa temperatūru SAVĀ APKĀRTNĒ. Ja tu uzkarinasi aizkaru radiatoram+sensōram priekšā, tu izveido sitlā gaisa kabatu - aiz aizkara būs silts, istabā krietni aukstāks, jo siltumam jāceļo līdz griestiem, tad jāizplešas pa tiem un tad tikai jānolaižas līdz cilvēka augstumam.
Man viena kaimiņiene pēc apkures sistēmas apgreida uz termostatiem sūdzējās, ka radiators nedarbojas - termostatam truli aizkars virsū - termostatam pašam silti, jams griež radiatoru ciet, rezultātā istabā auksti.

Par burbuļošanu vai pussiltu radiatoru - atgaisot vajag. Ja ir pilsētas apkure, tad atgaisot vajag regulāri, jo ūdenim plūstot tas maisās un gaisa burbulīši atbrīvojas un savācas augstākajos punktos. IZŅEMOT paneļu mājas, kurām augstākais punkts ir kautkur pie bēniņiem un ir viens liels atgaisotājs uz visu sistēmu Vai arī ēkas ar siltummaini, kurām ir atsevišķi slēgtie kontūri (nereti ūdens vietā tiek dzenāts kautkas cits). Šis ir jānoskaidro ar apsaimniekotāju.
Automātiskie atgaisotāji maksā 5-10 ēras, ja pašam roku nav, jebkurš santehniķis var tos salikt kur un cik vajag. Atgaisojot krītas spiediens slēgtajās sistēmās, tas ir regulāri jāpārbauda un jāatjauno.

Gandrīz visiem (ja ne visiem) šiem ieteikumiem nav tieša sakara ar alokatoriem, bet gan ir samērā elementāras lietas attiecībā uz radiatoru efektīvu darbību un siltuma lieku nelaišanu ārā pa logu.

Ja neinteresē ietaupīt, tad var droši neņemt vērā. (Vienīgi nezinu, kā ar to alokatora apsegšanu.) Ja tomēr interesē, tad arī jāatceras par efektīvu vēdināšanu, kā arī temperatūras pazemināšanu, kad neviena nav mājās un uz nakti. Es plānoju vnk likt viedās termogalvas, lai nav jāčakarējas ar atcerēšanos grozīt.

Man šoziem būs pirmā pieredze ar alokatoru, vēl nav uzstādīts, bet faktiski visus šos ieteikumus sen ievēroju (ja neskaita, ka uz vēdināšanu nevis aizgriežu radiatoru, bet apsedzu, ja ar alokatoru nedrīkstēs segt, tad nesegšu, bet laikus aizgriezīšu radiatoru).

Manis izīrētajam dzīvoklim apsaimniekotājs visiem radiatoriem mājā uzlika šos alokatorus. Vienkāršoti sakot, samaksa par siltumu šoziem būs: viss mājas patēriņš 30% tiek dalīts pa dzīvokļiem + 70% tavu alokatoru izstarotais siltums. Rādījumus nolasa automātiski, attālināti. Manuprāt, šos ir jēga likt visai mājai nevis katram individuāli. Alokators pats par sevi neekonomē siltumu. Ja tu esi ieguldījis siltumizolācijā un logos, tad šī ir Tava iespēja maksāt par reāli patērēto siltumu nevis vnk pēc dzīvokļa platības tikpat cik tam, kurš remontu nav veicis kopš psrs.