pajautā! -

tl;dr man nesen izrāva un tas bija tieši tik slikti, kā biju iedomājusies

pirms pāris mēnešiem sāpēja, bet tad pārgāja, domāju, ka arī šoriez būs tāpat; nāni, bračku, pāris dienu laikā sapampa vēl viena seja. man vienmēr bijis bail no zobārstiem, vēl saklausījos visādus stāstus tieši par gudrības zobiem, tā nu sēdēju uz dīvāna un balsī raudot teicu, ka nekur nebraukšu, ja nebūs pilnā narkoze. beigās ar draugu vienojāmies, ka, ja vairs ar pilno nekur nevarēs uzspēt (bija jau kādi seši, pusseptiņi), tad vismaz aizbraucam, lai apskatās un pasaka, ka ir droši gaidīt nākamo rītu. domāts - darīts, aizbraucām uz dentu brīvības ielā, kur zobārsts (tieši augstāk ieteiktais vīrietis, btw) ieraudzījis, ka šņukstu, atteicās jebko darīt. stulbi, bet, no vienas puses laikam viņu saprotu. tad braucām uz stomatoloģijas institūtu, kā mājaslapā aši biju iečekojusi, vai nav kādas izmaiņas covid laikā, nu, it kā nekā, tikai lieliem sarkaniem burtiem rakstīts, lai nāk maskās. aizbraucam, nekā, viss ciet, zvanamies, iznāk jauns vīrietis un saka, ka viņiem covid laikā darba stundas (sorry, ja samelošu, pārčeko) tikai līdz sešiem. jautāju, kā tad tā, mājaslapā nekā neredzēju, viņš atbild, ka, jā, pats tikai šodien atkodis ka tas ir kaut kur pie kontaktiem rakstīts. again - it kā saprotami, bet vai tad to nevarēja turpat pie masku paziņojuma pieminēt? lūk, jau tuvu izmisumam, nonācām šeit: https://diennaktszobarstnieciba.lv/ pilnās narkozes viņiem nav, tāpēc sarunājām, ka tikai apskatīsies, vai var gaidīt. kā tad :D kā atvēru muti, tā narkoze iekšā (it kā kaut kāda nesāpīgā. nesāpīgi nebija, bet laikam, ka biš labāk nekā parasti) un jau šas rentgens utt. sapratusi, ka ko nu vairs, vēl prasīju, vai būs spēks izraut, jo daktere neliela dāma, viņa, gan jau, lai mani iedrošinātu, atmeta ar roku un noteica, ka šito darot katru dienu. nu, gan jau ka arī dara, bet easy tas toč nebija - viņa lauza un urba, māsiņa turēja vaigu/žokli no vienas puses un beigās es vēl no apakšas, citādāk likās, ka tas arī tūlīt salūzīs. drausmīgi, briesmīgi, bet samērā ātri (ap 10 min) un tad tas bija galā. jau mājās gandrīz (un es saku - gandrīz, jo nevarēju atvērt muti, lai to izdarītu) apvēmos no asiņu rīšanas, bet nākamajās dienās jau vieglāk - tikai jārēķinas ar smūtijiem un biezzupām kā vienīgo pārtikas uzņemšanas avotu un arī tad so so. pēc nedēļas pampums bija nost, ēst normāli gan varēju tikai kādas 2 ned vēlāk. ā, un tas maksāja 200 eiro. saprotu, ka stomatoloģijas institūtā var arī par 70 (bet tas laikam nav ar pilno narkozi).

Turklāt, te visi arī apraksta raušanu kā "rausānu", bet man jau viņi nemaz īsti nav izauguši, bet jau ir sabojāti, viens sāp, un man arī šī dēļ regulāri sāp galva. Un tas nozīmē, ka tā nebūs "vienkārša izraušana" laikam.