man kādreiz patika tikai tās dziesmas, kuras dzied Liza, un besīja visas tās, kuras dzied Brendans. instrumentālie gabali bija neitrāli. bet tagad, ja jāskatās atpakaļ un jānosauc tieši dziesma, kas aizķērusies atmiņā, tad tā ir "How Fortunate the Man With None" no 1993. gada albuma "Into the labyrinth"
Man ir līdzīgi kā cilvēkam no augšas, kas uztver visu daudzmaz kā organisku blāķi, bet ja tomēr jāpiespiež izvēlēties, tad piekrītu šim. Tāds kvintesenciāls gabals visos aspektos.
from:
dienasgramata
date: Jan. 28., 2019 - 04:33 pm
#
Atbildēt | Diskusija
from:
gnidrologs
date: Jan. 28., 2019 - 11:32 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais