apvainošanās
« previous entry | next entry »
Jun. 19., 2018 | 12:55 pm
posted by: tikko_pamodos in pajautaa
Padoms vaig. Tuvs cilvēks ģimenē jau kopš bērnības sirgst (nezinu, kā to citādi apzīmēt) ar apvainošanos, kas pakāpeniski laika gaitā ievērojami progresējusi.
Vai jūs varat, lūdzu, ieteikt teorētisko literatūru (rakstus, grāmatas, pētījumus, intervijas u.tml.) par šo tēmu? No psiholoģijas, attiecību veidošanas, personības izaugsmes, nezinu, kāda vēl skatpunkta. Kā cīnīties, ko un cik daudz var palīdzēt ģimene, lai palīdzētu mazināt šo sakāpināto pasaules uztveri. Pie kādiem speciālistiem vērsties, ja tas vispār var ko līdzēt. Cilvēkam drīz būs 25 gadi. Pēdējā laikā kļūst neiespējami kontaktēties, tikko kā kaut kas nenotiek pa prātam, pirmā reakcija - sapūšas un nerunā. Apvainojas pat par pavisam ikdienišķiem sīkumiem, piemēram, ja kāds no mājiniekiem uzreiz nevar pacelt telefonu un atzvana pēc mirkļa. Paldies par ieteikumiem un komentāriem.
Vai jūs varat, lūdzu, ieteikt teorētisko literatūru (rakstus, grāmatas, pētījumus, intervijas u.tml.) par šo tēmu? No psiholoģijas, attiecību veidošanas, personības izaugsmes, nezinu, kāda vēl skatpunkta. Kā cīnīties, ko un cik daudz var palīdzēt ģimene, lai palīdzētu mazināt šo sakāpināto pasaules uztveri. Pie kādiem speciālistiem vērsties, ja tas vispār var ko līdzēt. Cilvēkam drīz būs 25 gadi. Pēdējā laikā kļūst neiespējami kontaktēties, tikko kā kaut kas nenotiek pa prātam, pirmā reakcija - sapūšas un nerunā. Apvainojas pat par pavisam ikdienišķiem sīkumiem, piemēram, ja kāds no mājiniekiem uzreiz nevar pacelt telefonu un atzvana pēc mirkļa. Paldies par ieteikumiem un komentāriem.
from: kjeerpis
date: Jun. 19., 2018 - 10:27 pm
#
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: lidot
date: Jun. 19., 2018 - 10:48 pm
#
bet par to apvainošanos par niekiem - es reizēm saprotu, kā līdz tam var nonākt, jo man šķiet, ka katram dzīvē ir bijis kāds periods, kad jūtas nepietiekami pamanīts, uzklausīts un apčubināts. un tad jau aiziet... galvenais laikus pamanīt un atpazīt, tad var pasmieties par sevi un dzīvot tālāk. bet gadās, ka tās "pamanīt, atpazīt, pasmieties" prasmes uz vecumu stipri atrofējas.
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
from: kjeerpis
date: Jun. 19., 2018 - 11:04 pm
#
Un taisnība arī, ka muļķīgi spriedelēt par lietām, par kurām neko nezinam
Atbildēt | Iepriekšējais