pajautā! -

Esmu vairākos. Atsauksmes dažādas, bet iesaku. (Ja interesē, tad iesaku, tas cerams saprotams, tiem, kuriem nav piedūriena, savu laiku iesaku netērēt.)

Vipassana retrītu, kas pēc Goenkas mācības iesaku VISMAZĀK. It īpaši, ja nav pieredze. Tas ir hārdkorīgākais un dogmatiskākais. Bet ja ir pārliecība par savu spēju sevi savākt un nenojūgties, tad var. Visstriktākais arī pēc struktūras.

Teravādas budistu biedrība regulāri rīko, tur brauc pieredzējuši mūki mācīt. Man patīk, lieliski kaut vai redzēt tik rāmu un mierpilnu cilvēku tuvumā. Ja būtu iespējams izgrozīties, noteikti vēl apmeklētu.

Neesmu bijusi, bet klausījos atsauksmes, ka Nika Kerola(? augustā atkal būšot) esot visbrīvākais pēc struktūras. Bet esot labi. Viņš gan atkal ir laicīgais cilvēks, psihoterapeits, kurš jau ilgstoši praktizē budismu.

Esmu dzirdējusi, ka dimanta ceļa budisti arī rīkojot, bet manuprāt tie nav nekādi budisti. :D Kaut kur pa ezotēriskajām jomām esmu redzējusi vēl visādus citādus un pat latviskos retrītus, par tiem nemācēšu teikt. Daudz atkarīgs no struktūras, organizētājiem un pārējiem dalībniekiem.

Hmm... nez, man ir daudz ko par šo teikt. Sākot ar labvēlību pret sevi. Progress ir labi, bet nedarīt pāri sev tomēr vēl labāk. Un ne vienmēr tas prasa tieši desmit dienas, vari uzšķērst sevi augšā, bet pēc tam nevarēsi sadiegt kopā, ja būsi iebraucis pa dziļu. Tur netiek piedāvāta nekāda personalizēta attieksme. Visiem viena metode, neko citu izmantot nevar un vienīgais padoms, kad iet ar problēmu "dari cītīgāk". Un it īpaši ņemot vērā, ka man ir ar ko salīdzināt, es saku, ka tas NAV veselīgākais veids. Sevi lauzt ir labi, ja māki nesalūzt. Un tāpēc es saku, ka pieredzējušiem šis varētu būt ok. Iemest ūdenī un peldi, nav labākais veids kā iemācīties peldēt. Dažam tas noder, bet dažs noslīks.