Nu, kad es meklēju kursa darbam sociālā dienesta teritoriālo centru ar visvairāk sociālajiem gadījumiem, tad pastāvēja strīdi starp Maskačku un Bolderāju. Sociālo gadījumu pārpilnība tomēr veido to vidi apkārt. Traucē tas vai netraucē - lemt Tev pašam/pašai.
Hmm, nu studiju laikā un drusku pēc tam dzīvoju Maskačkā, kopumā 5 gadus(2012-2017), bet rajonā pirms tam bieži gāju visādās darīšanās (2004-2008), visvairāk ir būts Mazā kalna ielas, Rēznas ielas,Daugavpils ielas, Dzērvju ielas apkārtnē.
Kopumā klusi un mierīgi,rajons lēnām, bet pārliecinoši iegūst sakārtotākus vaibstus. ja nedzīvo tieši blakus 15.trolejbusam vai Maskavas ielai, kur dārd mašīnas, kas traucas pa bruģi. Pavasaros ļoti skaisti, kad pie koka mājām zied sastādītie ceriņi un filadelfi un rudeņos Maskavas dārzs ir super pastaigu vieta. Ja ir riteņi vai skritulenes, tad ir episki izkustēties pa promenādi, kas smuki sākas tur, kur Salu tilts un tur līdz Lucavsalai no Maskačkas ir nieka 20 minūtes. Ja ar mašīnu tad mazliet ātrāk. Milzīgs pluss ir Daugavas tuvums, Grāpju pussala vai Zaķusala, ja negribas ļaužu masas, tur forši cept desas.
Ja vecās pirmskara mājas, tad tur publika ir ļoti raiba, kā jau Maskačkā.Viss sākot no ārstiem ēbrejiem trijās paaudzēs līdz pat ārzemju latviešiem,čigāniem un izbijušiem bandītiem, kas legalizējuši savas darbības un tāpēc vairs nav kaitīgi. Drošība Maskačkā ir pilnīgi citā līmenī kā tas bija 2000to sākumā, daudzām mājām ir uzstādīti domofoni, nariki pulcējas tikai ap konkrētām vietām, piemēram, čigānu sētā Viļānu ielas galā. Ielās staigāt ir droši.
Ja bloķenes tuvāk Krasta rajonam, tad tur pilns ar aptuveni 65 - 80gadīgiem penžiem un viņu atvasēm, kas sabraukuši no entajām PSRS respubļikām, tikai salīdzinoši retos gadījumos tur ir darbaļaudis, kas savulaik studējuši SZF vai kādā citā tuvā augstskolā un tur palikuši dzīvot.
Par slaveno tuneli zem dzelzceļa Daugavpils ielas galā - tur 2 gadus gāju/braucu ar riteni uz darbu teju visos diennakts laikos, regulāri arī vēlos vakaros un pat naktīs. Nevienu reizi tur nav piesējušies urlas vai dzērāji. Leģenda mūsdienās tur vairs nedarbojas - tā vieta bija krimināla 90tajos/2000to pašā sākumā, kad bija špricējamo narkotiku bums.
Veikalu Maskačkā ir maz - mazais rimis,lielais rimis,kājāmgājējiem nepraktiskais Skajs, Maxima Salaspils ielā, mazais Lats pie Gogoļa ielas. Pārējie visi ir no-name veikali, kur 70% klientu ir vietējie plenči vai pavisam veci ļaudis, kuriem nav spēka aiziet uz tālāku bodi, ejot uz mazajām bodēm var regulāri tapt par aculiecinieku Maskačkas plenču jaundibinātām draudzībām vai otrādāk - skandāliem dēļ tā kurš kuram parādā pirkt šņabi.
Kultūras dzīve diemžēl ir praktiski nekāda. Maskačkā ir viena bibliotēka(Rēznas ielā), kur īsti nav vietas pasākumiem, tikai grāmatu ņemšanai. Lielākā daļa pasākumu notiek Spīķeros - āra kino, koncerti, izstādes u.t.t. Taču ja sanāk dzīvot tuvāk centram, tad kultūras dzīves neesamību rajonā var kompensēt pasākumi centrā.
Maskačka iekrīt sirdīs forever, ja neesi snobs. Snobi vienkārši neredz sīkās detaļas un bonusus, kuras novērtē Maskačkas iedzīvotāji.
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
gribejuaunu
date: Feb. 3., 2018 - 10:02 pm
#
Atbildēt | Diskusija
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
telefontubbie
date: Feb. 4., 2018 - 03:43 pm
#
Kopumā klusi un mierīgi,rajons lēnām, bet pārliecinoši iegūst sakārtotākus vaibstus. ja nedzīvo tieši blakus 15.trolejbusam vai Maskavas ielai, kur dārd mašīnas, kas traucas pa bruģi. Pavasaros ļoti skaisti, kad pie koka mājām zied sastādītie ceriņi un filadelfi un rudeņos Maskavas dārzs ir super pastaigu vieta. Ja ir riteņi vai skritulenes, tad ir episki izkustēties pa promenādi, kas smuki sākas tur, kur Salu tilts un tur līdz Lucavsalai no Maskačkas ir nieka 20 minūtes. Ja ar mašīnu tad mazliet ātrāk. Milzīgs pluss ir Daugavas tuvums, Grāpju pussala vai Zaķusala, ja negribas ļaužu masas, tur forši cept desas.
Ja vecās pirmskara mājas, tad tur publika ir ļoti raiba, kā jau Maskačkā.Viss sākot no ārstiem ēbrejiem trijās paaudzēs līdz pat ārzemju latviešiem,čigāniem un izbijušiem bandītiem, kas legalizējuši savas darbības un tāpēc vairs nav kaitīgi. Drošība Maskačkā ir pilnīgi citā līmenī kā tas bija 2000to sākumā, daudzām mājām ir uzstādīti domofoni, nariki pulcējas tikai ap konkrētām vietām, piemēram, čigānu sētā Viļānu ielas galā. Ielās staigāt ir droši.
Ja bloķenes tuvāk Krasta rajonam, tad tur pilns ar aptuveni 65 - 80gadīgiem penžiem un viņu atvasēm, kas sabraukuši no entajām PSRS respubļikām, tikai salīdzinoši retos gadījumos tur ir darbaļaudis, kas savulaik studējuši SZF vai kādā citā tuvā augstskolā un tur palikuši dzīvot.
Par slaveno tuneli zem dzelzceļa Daugavpils ielas galā - tur 2 gadus gāju/braucu ar riteni uz darbu teju visos diennakts laikos, regulāri arī vēlos vakaros un pat naktīs. Nevienu reizi tur nav piesējušies urlas vai dzērāji. Leģenda mūsdienās tur vairs nedarbojas - tā vieta bija krimināla 90tajos/2000to pašā sākumā, kad bija špricējamo narkotiku bums.
Veikalu Maskačkā ir maz - mazais rimis,lielais rimis,kājāmgājējiem nepraktiskais Skajs, Maxima Salaspils ielā, mazais Lats pie Gogoļa ielas. Pārējie visi ir no-name veikali, kur 70% klientu ir vietējie plenči vai pavisam veci ļaudis, kuriem nav spēka aiziet uz tālāku bodi, ejot uz mazajām bodēm var regulāri tapt par aculiecinieku Maskačkas plenču jaundibinātām draudzībām vai otrādāk - skandāliem dēļ tā kurš kuram parādā pirkt šņabi.
Kultūras dzīve diemžēl ir praktiski nekāda. Maskačkā ir viena bibliotēka(Rēznas ielā), kur īsti nav vietas pasākumiem, tikai grāmatu ņemšanai. Lielākā daļa pasākumu notiek Spīķeros - āra kino, koncerti, izstādes u.t.t. Taču ja sanāk dzīvot tuvāk centram, tad kultūras dzīves neesamību rajonā var kompensēt pasākumi centrā.
Maskačka iekrīt sirdīs forever, ja neesi snobs. Snobi vienkārši neredz sīkās detaļas un bonusus, kuras novērtē Maskačkas iedzīvotāji.
Atbildēt | Iepriekšējais