Bet man liekas, ka CD, mp3 un ipodu utt, laikmetā plates klausās tikai pensionāri uz veciem gramofoniem sēžot pie loga saulītē un vēsmiņā vai vakarā zem lampas, atceroties jaunību. Mūsdienās plates spēlē DJi, bet tādi kā es tur pauktā aiz stikla vai bankas seifā:)))
Manuprāt plates vairs nav domātas lai tās klausītos tieši no tām (nu ja vienīgi tev ir afigennā aparatūra - atskaņotājs Rega par 35 000 USD utt, vai nu tev tā plate ir vienaldzīga). Nu patiesībā es plates klausos, tikai es to nedaru tieši, ja neskaita to vienu reizi, kad es to plati ierakstu datorā, pataisot par 320 kbps mp3 failiem (WAV būtu labāk, bet nu pārāk milzīgi). Un tad klausos kaut trīsreiz dienā. Plate tas ir artefakts, objekts, ko paņemot rokā rodas pavisam cita sajūta nekā turot disku, īpaši dubultās plates vai plašu komplekti kastēs vai krāsainās plates. Protams es pērku plati dēļ tās mūzikas, kas tajā ierakstīta, bet ja būs iznācis gan CD gan plate es pirkšu plati. Nezinu, ... kā jau teicu, cita sajūta, kad turi to rokā - sajūta it kā turētu tādu kā lielāku vērtību, bet protams esmu arī kolekcioārs u ja plate ar vienu un to pašu muyzikālo saturu vāciņu un visu pārējo iznāks 3 vai 5 dažādās krāsās, tad man vajadzēs visas, lai gan reāli es nopērku 5 x vienu un to pašu albumu. Bet tāpat es katru no tām vismaz vienu reizi uzlieku, lai ierakstītu... pt jaunas drusku mēdz atšķirties. Kāda drusku vairāk šņāc jo pavisa nemanāmi deformēta, citai kādā vietā kāds skaļāks pakšķis. Kaut gan jāatzīst ka slinkuma dēļ vēl kāda tre
sdaļa no manām platēm nav sarakstītas datorā u vienkārši tā arī stāv plauktā. Ir tādas, kas jau gadu stāv, bet es vēl neēsmu ticis līdz kādai platei, kuru esmu nopircis pirms gada un tā arī nekad neesmu dzirdējis (jo viss notiek striktā alfabetiskā secībā). Bet no otras puses,kur tad steigties. Galvenais to plati dabūt. Ja viņa tev ir tad nekur neaizbēgs, ja vien pats nepārdosi (un pirms tam tad notiek obligātā noklausīšanās/digitalizācija.)

Varbūt man tā mīlestība uz platēm no bērnības, jo jau no zīdaiņ vecuma tās vecāku mājā bija iecienītas un esļoti ātri iemācījos pats ar to visu apieties un drillēju tās no rīta līdz vakaram (vīkendos un vasaras brīvdienās). Varbūt arī tāpēc, ka pats esmu "producējis" 7" platīti. Japānas vecākā black metal grupa Sabbat - "Sabbatical Magicurse - Baltic Harmageddon" 7"EP - 1999 [Evil Records/Sadistic Sodomizer Prod.] Iznāca pašās decembra beigās. Tirāža ierobežota - 300 eksemplāri. 2 jaunas dziesmas + vēl bonuss, kas ne pirms ne pēc tam nav parādījies nevienā šīs grupas ierakstā (bet to tai ir pāri par 100). Bija vēl kontakti, pat vēl viena grupa atsūtīja 2 jaunas dziesmas, vēl bija kontakti un plāni.... bet dzīve ievieš savas korekcijas. Kaut gan, ja man tagad būtu nauda es tajā visā atgrieztos. Tas ir interesanti tajā visā vārīties. Man materiāla pietiktu 3-4 relīziem no vecajiem (laiks tikai piedod vērtību - unreleased track - kā antikvāra vērtība). Varētu atrast kādu jaunu censoni ar naudu vai bagātu tēti un atsākt darboties, tikai stilu vairāk variēt. Lai viņš raksta savu vārdu un kontaktadresi uz plates un sniedz intervijas vai brāļojas ar ārzemju grupām, ja viņu uzaicina uz festiem, vobšem, lai šim visa slava tiek, man tik gribētos atkal "ost" tiko griesta vinila smaržu.