Man patīk beztēmas komentēri, tāpēc šeit stāsts par stikla ezi:

Kāds cienījams nu jau bijušās Saeimas deputāts kādam tikpat nozīmīgam un tautā cienītam politiķim reiz uzdāvāja stikla ezi, tā teikt, lai visi redz, ka dāvinātājs ir latvietis no saknēm, bet tai pašā laikā mūsdienīgs. Apdāvinātais bija politiķis no laukiem, nolika dāvanu goda vietā grāmatplaukta augšstāvā, šim nolūkam no plaukta izņemot kāda latviešu autora Kopotus rakstus. Stikla ezis pieputēja četrās dienās, bez tam nezināma iemesla dēļ viņam uzpilēja sveces tauki, eļļa un darva. Turklāt visi pagasta zirnekļi par stikla ezi uzzināja jau pirmajā dienā un ieradās starp adatām saaust savus tīklus. Mušas viņi savos tīklos diez kā nesaķēra, bet putekļus gan. Eža mazgāšanas process katru nedēļu aizņēma divarpus stundas, jo izmazgāt visas adatas nebija joka lieta. Uz eža asajām stikla adatām tautas priekšstāvja sieva savainoja pirkstus, līdz kāds no tiem dabūja gangrēnu un tika amputēts.

Beigās ezis izdomāja vislielāko nelietību un nokrita no plaukta tieši izbijušajam politiķim uz galvas. Kaut arī apdāvinātais netika nosists, viņš krietni noplūda asinīm, tika slimnīcā sašūts ar deviņdesmit divām šuvēm un kopš tā brīža viņa laimīgās darba dienas traucē nespēja pacelt griezto un šūto acu plakstiņu, kā arī paniskas bailes no grāmatplaukta. Ezis palika vesels un joprojām piesaista zirnekļus no tuvākiem un tālākiem kaktiem.