Ja pamanījāt, "は" tiek izrunāts kā "わ". Tas ir normāli, kad tas ir atsevišķs vārds, arī dažos vēl vārdos. "は" apzīmē teikuma priekšmetu.
Japāņiem nav dzimtes, ir tikai divi laiki - tagadne un pagātne, vārdi nelokās. Tas padara gramatiku relatīvi vienkāršu.
Piederību apzīmē ar "の". Piemēram: 私の本 -(わたしのほん)- watashi no hon - mana grāmata. 私 heroglifs (わたし) nozīmē "es", 本 heroglifs(ほん)nozīmē "grāmata, sakne".
か teikuma galā nozīmē to, ka tas ir jautājums. Jautājuma zīmes laikam var nelikt :D
Atstarpju starp vārdiem nav, tām nav jēgas, kad lieto heroglifus - atsevišķus vārdus tāpat var vienkārši izdalīt. Tāpat to lieto kā "vai". Īstenībā, latviešu valodā arī "vai" arī apzīmē jautājumu un "vai" kā tādu :)
Vēl viens interesants vārds "です" - des(u). Šis vārds netiek tulkots pavisam tieši un tiek izmantots apmēram kā "tas ir". Piemēram: 月です (つきです)- cuki des - tas ir Mēness.
Vēl viena interesanta frāze ir "ですね" - des ne. Burtiski nozīmē latviešu "vai ne".