[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
日本語's LiveJournal:
| Sunday, March 7th, 2010 | |
| 2:09 pm [deele] |
Lietas ko neaizmirst... Ziniet, ir tādas lietas, ko neaizmirst. Piemēram, pēc aptuveni 10 gadiem, no japāņu valodas atceros tikai divus sakarīgus teikumus: ぼく の なまえ わ ニルス です kā arī あなた わ おきい と ふとい ぶた です :P Vēl atminos tādus dzīvniekus kā いぬ, ねこ ir visvieglāk atcerēties, jo asociējas ar līdzīgu vārdu latviski, ぞ bieži vien atcerējāmies, jo ar どぞ varēja pateikt "Lūdzu, ziloņu iemīts ceļš" :D Ehh, ja vecās skolotājas "blats" neskaitītos ~30% atlaide, nevis bez maksas (kā tas bija gandrīz pusmūžu atpakaļ), tad es atsāktu mācības... Bet tikmēr, nav iespēju... Stulbi arī būtu mācīties valodu, kuru nav kur izmantot... :( Current Mood:  bouncyCurrent Music: Paul Van Dyk Feat Wayne Jackson - The Other Side (Deep Dish |
| Wednesday, April 22nd, 2009 | |
| 8:44 pm [aroa] |
konichiwa vai ir kāds līdzīgs kanji attēlā redzamajam? var arī būt horizontāla strīpa starp slīpajiem elementiem = Ā  |
| Saturday, January 17th, 2009 | |
| 4:26 pm [deele] |
Hiraganas un Katakanas rakstība un izruna Šos jau sen biju atradis. Tīri jauki. Nolēmu tos izvietot adekvātā vietā... Atgādina bērnību ^_^ ( ... tālāk ... ) |
| Friday, January 16th, 2009 | |
| 10:51 am [morraa] |
Peec deeles pasuutiijuma bishku uzrakstiishu par skaitliem. Nu, taads skolnieku temats, bet ja nu kaadam veel noder. Taatad taa. Droshi vien, daudziem ir zinaams, ka pastaav divas skaitlju sisteemas, viena ir taa, peec kuras var paarskaitiit liidz 10 priekshmetiem: 1 ひとつ 2 ふたつ 3 みつ 4 よつ 5 いつつ 6 むつ 7 ななつ 8 やつ 9 ここのつ 10 とお shie cipari ljauj smuki atbildeet uz jautaajumu par kafijas tasiishu skaitu. Cik? Futatsu. Un nekas vairaak nav jaaizdomaa. Otro sisteemu var nosaukt par kjiinieshu sisteemu, jo katram priekshmetu veidam ir sava skaitiishanas metode. Taa metode, faktiski, ir viens no heroglifa onyomi lasiijumiem, kursh tiek likts peec skaitlja. Piemeeram, ２人, divi cilveeki, ir ふたり, bet triis pokemoni ir ３匹, さんびき. Visi, droshi vien, zin kjiinisko skaitu: いち、に、さん、し、ご、ろく、しち、はち、きゅう、じゅう. Shie skaitlji kaareiz tiek izmantoti otrajaa sisteemaa. Un, taatad, par to, ko liek peec skaitlja. Cilveekus skaita ar にん, plakanus, platus priekshmetus ar まい、 cilindriskus priekshmetus ar ほん, aparaatus, mashiinas un visu ko taadu ar だい, mazus zveerinjus ar ひき, reizes ar かい, mazus, apaljus priekshmetus un arii vispaari visu ko, shii ir diezgan universaala metode, ar こ. Ir veel milziigs to skaitiishanas metozhu skaits, bet atcereeties taas visas es neesmu speejiigs, shie augstaak mineetie ir ljoti izplatiiti. Tiesa gan, ja neesat speejiigs atcereeties vajadziigo skaitiishanas veidu, var lietot pirmo metodi (hitotsu, futatsu..), taa ljoti glaabj ja priekshmetu skaits ir liidz 10. Dazhi piemeeri: skaitot cilveekus: １人 ひとり ２人 ふたり ３人 さんにん ４人 よんにん ５人 ごにん ６人 ろくにん ７人 ななにん ８人 はちにん ９人 きゅうにん １０人 じゅうにん skaitot mazus, apaljus priekshmetus via vispaari jebko: １個 いっこ ２個 にこ ３個 さんこ ４個 よんこ ５個 ごこ ６個 ろっこ ７個 ななこ ８個 はっこ ９個 きゅうこ １０個 じゅうこ Un taa taalaak. Viss, kaa redzams, ir ljoti vienkaarshi. Ceru, ka kaut kas ir saprotams. Labpraat atbildeeshu uz jautaajumiem. |
| Thursday, June 19th, 2008 | |
| 8:21 pm [morraa] |
Herā wõ-do. Sen nekas nav rakstīts komūnā, bet man arī nav daudz ideju par ko rakstīt. Es būšu ļotiļotiļotiļoti pateicīgs, ja kāds apņēmīgs cibas iedzīvotājs tomēr ieraksta ko grib zināt un tad es stāstīšu daudz un dikti. Pāldies!:) |
| Thursday, February 8th, 2007 | |
| 1:33 am [morraa] |
Izruna Laikam, visiem štelles pielūkotājiem ir zināms klasisks strīds par "susī" un "sušī". Vistrakāk viņš notiek krievu valodā runājošo vidū. Pēdējā laikā kaukā ļoti bieži pamanu šitādus strīdus, tāpēc gribētu pastāstīt arī savu viedokli. Pirmkārt, neaizmirstiet, ka japāņu valoda nav eiropešu valoda. Nē, nav. Un arī meklēt paralēles gadījumu lielākumā būtu vismaz jocīgi. Tāpēc tas strīds par "si" un "ši" izskatās vismaz bezjēdzīgs. Bezjēdzīgs, jo japāņu valodā nav ne "si", ne "ši". Un nekā pa vidu arī nav. Vienkārši jāieliek sev galvā ka eksistē tīri japāniskais "し", kā vēl viens variants. Nav jāmeklē neko tam līdzīgu. Tāpēc mans viedoklis ir tāds, ka gan "si", gan "ši" ir vienādi pareizi, jo abos gadījumos tā ir japāņu valodas attēlošana, lietojot eiropiešiem pierastās skaņas. Līdz ar to gribās arī atgādināt par "らりるれろ" skaņām, kas nebūt nav "rarirurero", tās ir "らりるれろ". Skan arī savādāk. Kā jau es par to stāstīju, tā tuvākā skaņa ir "d" burts angliskajā "Teddy" vārdā. Tepat ir jāpiemin arī "うくすつぬふむる". Jā, tādas eiropiskas "u" skaņas japāņu valodā arī, vispār nav. "～う" parasti tiek izrunāta savādāk. Nu, kkas pa starpai starp "u" un krievu "ы", bet tas ir ļoti aptuveni un vienkārši jādzird, iesaku paklausīties kādu japāņu dziesmu :) |
| Tuesday, October 24th, 2006 | |
| 4:11 pm [morraa] |
Man ir jautājums: vai kāds no jums, vai paziņām šogad/pagajušgad/nākamgad nodeva/nodos JLPT? |
| 4:07 pm [morraa] |
Tikko kolēģis pastāstīja ka redzēja japāņu vārdu, kas pierakstījās: "一". Jā, jā, tas pats heroglifs, kas nozīmē "viens". Kā jūs domājat, kā tas cilvēka vārds tiek izrunāts? Rakstiet komentos :) nu, enīvei vēlāk ielikšu apdeitu. Tas būs gana smiekīgs :D ah, ok, lai jūs nemocītu: to izrunā ninomae, kas burtiski nozīmē "pirms divnieka", vai "pirms diviem". |
| Tuesday, October 17th, 2006 | |
| 2:17 pm [morraa] |
Laiks. Lai pajautātu "cik tagad ir pulkstens?", jāsaka: いまなんじですか？(ima nandži des ka?), kur: ima - šobrīd nan - kas dži - stundas, laika skaitīšanas piedēklis des - ir ka - jautājuma vārds :D atbilžu varianti:) : stundas じ(dži)(kā redzat, viss ir baigi vienkārši - skaitļi+じ）: ０－れいじ - reidzi １－いちじ - icidzi ２－にじ - nidzi ３－さんじ - sandzi ４－よじ - jodzi ５－ごじ - godzi ６－ろくじ - rokudzi ７－ しちじ - sicidzi ８－はちじ - hacidzi ９－くじ - kudzi １０－じゅうじ - dzjūdzi １１－じゅういちじ - dzjūicidzi １２－じゅうにじ - dzjūnidzi AM-ごぜん - gozen PM-ごご - gogo vienīgais ka tos AM/PM ir jāliek pirms laika. Minūtes ふん(fun)(tas pats, bet ir izslēgumi, tāpēc publicēju tikai pirmos 10 + izslēgumus): １－いっぷん - ippun ２－にふん - nifun ３－さんぶん - sanbun ４－よんぷん - jonpun ５－ごふん - gofun ６－ろっぷん - roppun ７－ななふん - nanafun ８－はっぷん - happun ９－きゅうふん - kjūfun １０－じゅっぷん - zjūfun ２０－にじゅっぷん - nizjuppun ３０－さんじゅっぷん - sanzjuppun ４０－よんじゅっぷん - jonzjuppun ５０－ごじゅっぷん - gozjuppun cik minūšu?－なんぷん - nanpun |
| 2:12 pm [morraa] |
Šito te :) es lieku iekšā tikai to, kas var sagādāt zināmas grūtības, elementāras lietas stāstot tikai garām ejot. Tāpēc, cienījamie pielūkotāji, lūdzu, uzdodiet jautājumus ja nav skaidrības/esmu slikti paskaidrojis/gribās zināt ko vairāk. |
| Friday, October 6th, 2006 | |
| 6:43 pm [morraa] |
Vēl vārdiņi. Tagad mēs mākam pateikt "atrodas", bet vēl nemākam pajautāt, kur kas atrodas :) To arī mācīsimies! Ir ļoti ērti iztēloties, ka eksistē trīs tuvības pakāpes, un priekš katras "šeit" vai "tur" ir savādāks. :) Pamēģiniet, lūdzu, iztēloties apli, kurā atrodaties jūs. Tam apkārt vēl vienu apli, kurā atrodas jūsu runasbiedrs un tas, kas būs ārpus tā apļa, kur ir runasbiedrs un arī ārpus jūsu apļa, būs trešā pakāpe. Tātad, tā: šeit (jūsu "aplī") - ここ (koko) te (jūsu runasbiedra "aplī") - そこ (soko) tur (ārpus šiem abiem "apļiem") - あそこ (asoko) Izskatās vienkārši, vai ne? Tāpat ir arī ar priekšmetiem: šis (jūsu rokās) - この(kono) tas (runasbiedra rokās) - その(sono) lūk tas (guļ uz plaukta) - あの(ano) Ir arī identiski vārdi, kas skaitās tādi kā vēl kulturālāki (bet neitrālie tomēr ir tie "koko-soko-asoko"): analoģiski: šeit (jūsu "aplī") - こちら (kočira) te (jūsu runasbiedra "aplī") - そちら (sočira) tur (ārpus šiem abiem "apļiem") - あちら (ačira) Kā lai pasaka "kur"? Arī ļoti vienkārši. Kur - どこ (doko) un kulturālāks ekvivalents: Kur, kurš - どちら (dochira) tātad: ここ － こちら － この そこ － そちら － その あの － あちら － あの Pāris piemēri, lai būtu saprotams kā to lietot: Šī soma pieder pasniedzējam - そのこばんはせんせいのです - sono koban wa sensei no des(u). Koban - soma, sensei no - pasniedzēja Kur atrodas kaķis? - ねこはどこですか - neko wa doko desu ka? neko - kaķis Kaķis atrodas lūk tur - ねこはあそこがいます Kur atrodas Kimuras kungs? - きむらさんはどちらですか |
| Friday, September 29th, 2006 | |
| 5:11 pm [morraa] |
Jā, atkārtošu to, ko avens rakstīja pie sevis Cibā :) Ja jums saka ka jūs esat "dzoudzu, piemēram, japāņu valodā", neņemiet to pierē, aha?. Nē, nu, pilnīgi iespējams, ka jūs perfekti zinat japāņu valodu, bet lielākoties tā ir tāda kulurāla frāze, kuru jums pateiks, jo gaidzins kurš runā japāņu valodā ir diezgan eksotisks. :) So, sevis subjektīvais novērtējums rullē. Nu, vēl, ja jau iesāku runāt par šīm lietām, protams, ka nedrīkst sevi saukt par sanu, par sevi vispār jārunā tā kā pazemīgāk par runasbiedru. Kas vēl? Ja jūs lūdzat japāni kaut-ko izdarīt priekš jums un viņš saka ka tas ir sarežģīti, tas nozīmē "nē". Ja jūs uzlūdzat japāni pavadīt laiku kopā un japānis saka "tyottoo...", nesakot neko vairāk, tas arī nozīmē ka viņš nevar. |
| Thursday, September 28th, 2006 | |
| 10:21 pm [morraa] |
daži vārdi Daži bāzes noteikumi tagad jums ir zināmi, tāpēc stāstu vārdus :) Tātad: Vārds es: ir vairāki "es" vārda veidi: わたし(watashi) - normālais, neitrālais "es" わたくし(watakushi) - oficiālāks "es" わたしたち(watashitachi) - mēs あたし(atashi) - sieviešu "es" ぼく(boku) - šo "es" parasti lieto zēni わる(waru) - vīrieša "es", var lietot vecīši わし(washi) - vīrieša brutālais "es", novecojis, bet var satikt samuraju filmās, kur samurajs saka "わしは。。。" (washi wa...) Vārds tu: あなた(anata) - neitrālais "tu" きみ(kimi) - tāds neformāls "tu" vairāk neatceros, bet, īstenībā, arī šie divi "tu" nav jālieto ikdienā, "tu" vispār nevajag teikt, labs tonis ir runāt trešajā personā. Piemēram ja gribat zināt vai Jamada brauks uz Tokiju, jāsaka "Vai Jamadasan brauks uz Tokiju?" Izslēgums ir, kad runā par savu vai svešu pasniedzēju, advokātu vai ārstu. Tad "san" vienā jālieto "Sensei". Daži darbības vārdi (par tiem būs plašāka lekcija kkad): たべます (tabemas(u))- ēst のみます (nomimas(u)) - dzert みます (mimas(u)) - skatīties かいます (kaimas(u)) - pirkt いきます (ikimas(u)) - doties (iet, braukt) いいます (iimas(u)) - runāt Pāris īpašības vārdi (par tiem arī būs plašāka lekcija): いい（よく）(ī (yoku)) - labi よくない (yokunai) - slikti きれいな (kireina) - skaists おいしい (oishī) - garšīgs (foršs vārds, vai ne?:)) むずかしい (muzukashī) - sarežģīts (šitas arī smieklīgs) やさしい (yasashī) - vienkāršs Un vēl daži vārdi, kas ir vienkārši noderīgi: はじめましょう (hadzimemasjõ) - sākam おわりましょう (owarimasjõ) - beidzam おはようございます (ohajõ godzaimas(u)) - labrīt こんにちは (konnichiwa) - labdien こんばんは (konbanwa) - labvakar さよなら (sayonara) - uz redzēšanos ありがと (arigato) - paldies どういたしまして (dõitashimashite) - laipni lūdzu, lūdzu はじめまして (hadzimemashite) - to saka, kad sveicinās pirmo reizi |
| 12:20 am [morraa] |
Atsākušās mūsu japāņu stundas un arī es atsāku šeit rakstīt :) Paldies par komentiem! Tātad, tā. Šodien es pastāstīšu par to, kādi mēdz būt vārdi. Iesākumā vienkāršs konspekts: ...があります (ga arimas(u)) ...がいます (ga imas(u)) ...がわかります (ga wakarimas(u)) ...がすきです (ga s(u)kides(u)) ...がきらいです (ga kirai des(u)) ...がじょうずです／へたです (ga dzjoudzu des(u)/heta des(u)) Ko tas viss nozīmē? ...atrasties ...atrasties (dzīvnieks vai cilvēks) ...saprast ...patikt ...ienīst ...mācēt/nemācēt Īstenībā, šie vārdi veido izslēgumus, ar to が. Parasti jau starp darbības vārdiem un priekšmetiem ir を. Tātad, tā. Piemērs (rakstu nelietojot heroglifus, tikai hiraganu un katakanu, heroglifi vēlāk): わたしはへやがいます (watasi wa heya ga imas(u)) - es atrodos istabā. Watashi = es, heya = istaba. Teorētiski vajadzētu būt pareizi, bet tas nav tas īstais. Par to vēlāk. せんせいはラトビアごがわかります (sensei wa ratobiago ga wakarimas(u)) - pasniedzējs saprot latviešu valodu. Sensei - pasniedzējs, ratobiago - latviešu valoda. ライマさんはおとこのひとがすきです (Raimasan wa otoko no hito ga s(u)ki des(u)) - Laimai patīk vīrieši. otoko - vīrietis, hito - cilvēks, otoko no hito - vīrietis, vispār :), "no" nozīmē piederību. おんなのこはいぬがきらいです - (onna no ko wa inu ga kirai des(u)) meitene ienīst suņus (suni). onna - sieviete, ko - bērns, inu - suns. やまださんはテニスがじょうずです - (Yamadasan wa tenis(u) ga dzjoudzu des(u)) - Jamadas kungs labi māk tenisu. tenisu - teniss アネテさんはソッカーがへたです - (Anetesan wa sokkā ga heta des(u)) - Anete nemāk futbolu. sokkā - futbols. Vēlāk par to, kā veidot negatīvās formas, jo piemēram, nav ļoti kulturāli teikt ka Laima ienīst suņus, jāsaka ka viņai tie nepatīk, vai ne? Arī ar to atrašanos - ir šis tas korektējams. Bet šai stundai laikam pietiks. Ja ir jautājumi - lūdzu, esat laipni, jautājiet. |
| Tuesday, September 5th, 2006 | |
| 3:05 pm [morraa] |
Datumi Tagad jūs esat gudri un jums ir zināms, kā sauc nedēļas dienas. Palika tikai mēneša dienas. Īstenībā, japāņi datumus skaita nedaudz savādāk. Nē, nu tīri mums tradicionāli viņi arī māk un bieži vien to dara, bet īstenībā datums burtiski pierakstās tā: piemēram: Meidzi laikmeta ceturtā gada sestā mēneša divpadsmitā diena. Jā, jā, Japānā ir laikmeti - tos sauc par godu imperatoram un laikmets beidzas tiklīdz imperators nomirst. Nē, nu faktiski nav tā, ka nomirst un uzreiz cits laikmets, ja nekļūdos, velk laikmetu līdz gada beigām. Tas laikmets, kas ir tagad, ir sācies 1989. gadā, so, paskaitiet kāds tagad ir gads :) Tiesa gan, neatceros kā sauc Japānas imperatoru. Tātad, par mēneša dienām. Protams, tās var saukt pēc kārtas numura, bet tur ir izslēgumi. Izslēgumu ir gandrīz vai vairāk nekā normālu skaitļu. Tātad, tā, datumi: 1. ついたち 2. ふつか 3. みっか 4. よっか 5. いつか 6. むいか 7. なのか 8. ようか 9. ここのか 10. とうか 14. じゅうよっか 20. はつか 24. にじゅうよっか |
| Wednesday, August 23rd, 2006 | |
| 1:21 pm [morraa] |
Un šodien, bērni, es jums pastāstīšu par nedēļas dienām. Japāņiem ar tām dienām ir ļoti skaisti - katrai dienai ir noteiktas lietas nosaukums, kas ir ņemts no austrumu filozofijas. Tātad, tā: Latviskais nosaukums - Japāņu izruna - Heroglifu pieraksts - Burtiskā nozīme Pirmdiena - Gecujõbi - 月曜日 - Mēness diena Otrdiena - Kajõbi - 火曜日 - Uguns diena Trešdiena - Suijõbi - 水曜日 - Ūdens diena Ceturtdiena - Mokujõbi - 木曜日 - Koka diena Piektdiena - Kinjõbi - 金曜日 - Metāla (zelta) diena Sestdiena - Dojõbi - 土曜日 - Zemes diena Svētdiena - Ničijõbi - 日曜日 - Saules diena |
| Tuesday, August 22nd, 2006 | |
| 11:39 am [morraa] |
Šodien Jums vēlos pastāstīt par ko superinteresantu - japāņu cipariem. :D Skaitīt japāņi māk divos veidos, vienu tradicionāli sauc par "ķīniešu" veidu, otru par "japāņu" veidu. Cipari: cipars - ķīnuiešu izruna - heroglifs - hiraganas pieraksts - japāņu izruna 1 - ici - 一 - ひとつ - hitocu 2 - ni - 二 - ふたつ - futacu 3 - san - 三 - みっつ - micu 4 - si - 四 - よっつ - jocu 5 - go - 五 - いつつ - icucu 6 - roku - 六 - むっつ - mucu 7 - sici - 七 - ななっつ - nanacu 8 - haci - 八 - やっつ - yacu 9 - ku - 九 - ここのつ - kokonocu 10 - dzjū - 十 - とお - tõ ceru ka nekur neesmu kļūdījies. īstenībā, kad pieraksta ciparu ar heroglifu un tas ir līdz 10, tad to ir pieņemts saukt japāņu veidā, ķīniešu veidā parasti saka lielus skaitļus. Kā spožs japāņu ciparu izmantošanas piemērs ir "Mitsubishi" nosaukums - 三菱 - "Trīs dimanti" |
| Monday, August 14th, 2006 | |
| 9:56 am [morraa] |
Visādi vārdi Šodien es jums nedaudz pastāstīšu par visādiem Saniem un pārējiem Kungiem, ko liek klāt uzvārdam vai vārdam :) Īstenībā, to statusvārdiņu ir gana daudz, tāpēc es pastāstīšu tikai par dažiem no tiem, kur pats daudzmaz labi zinu un kuri tiek izmantoti plaši. By default, japāņi nerunā ar nepazīstamiem cilvēkiem (tiesa gan, biju liecinieks ka tomēr runā, bet tas laikam izslēguma kārtībā), un tradicionāli, ja grib uz ielas kādam ko pajautāt, tad saka "Anõ...". Teorētiski, tam "kādam" - apkalpojošā personāla pārstāvim, piemēram, ir jāatsaucas. Senajā Japānā lai pasauktu kādu uz ielas, teica "Mosimosi", bet tagad tas paliek tikai telefonsarunās. Vēl by default, japāņiem nav pieņemts saukt viens otru uz "tu" (anata, kimi, etc.), kad saka par runasbiedru, vai nu liek "o-" vārda priekšā, tas jau nozīmē ka neiet runa par tavu mantu, vai arī saka "uzvārds-san". Tas ir pēc noklusējuma. Eksistē mīts, ka sani ir tikai vīrieši, tāpēc dažam gadījumam izkliedēšu to - sani ir visi, bez šķirošanas. Bērnus, dzīvniekus vai mazas meitenītes var nosaukt par "tyan". Piemēram "Norikotyan" - Noriko meitene. "Wantyan" - šitā japāņi mēdz nosaukt svešus un arī savus suņus (burtiski - vaukšķītis). Puiku var nosaukt par "-kun", bet nu tas kā pagadās, piemēram, manu pasniedzēju viņa boss mēdz joka pēc saukt par "Atyan", pie tam tas pasniedzējs nav ne maza meitene, ne bērns ne puika :) Par "-sensei" sauc pasniedzējus, ārstus un advokātus. Tas ir jāiegaumē. Piemēram, manu pasniedzēju sauc par "Ivasēsensei", nekā citādi stundu laikā es viņu saukt nedrīkstu :) Tiesa gan, viņa piedāvā ārpus stundām saukt sevi par "Ivasēsan". Vēl ir dažādi "-sama" un tt., bet par to pareizu lietošanu es pagaidām neesmu līdz galam pārliecināts., jo tur ir tādi interesanti varianti, tāpēc par to vēlāk. |
| Saturday, August 12th, 2006 | |
| 2:35 pm [goo] |
|
| 1:08 pm [morraa] |
Ja pamanījāt, "は" tiek izrunāts kā "わ". Tas ir normāli, kad tas ir atsevišķs vārds, arī dažos vēl vārdos. "は" apzīmē teikuma priekšmetu. Japāņiem nav dzimtes, ir tikai divi laiki - tagadne un pagātne, vārdi nelokās. Tas padara gramatiku relatīvi vienkāršu. Piederību apzīmē ar "の". Piemēram: 私の本 -（わたしのほん）- watashi no hon - mana grāmata. 私 heroglifs (わたし) nozīmē "es", 本 heroglifs（ほん）nozīmē "grāmata, sakne". か teikuma galā nozīmē to, ka tas ir jautājums. Jautājuma zīmes laikam var nelikt :D Atstarpju starp vārdiem nav, tām nav jēgas, kad lieto heroglifus - atsevišķus vārdus tāpat var vienkārši izdalīt. Tāpat to lieto kā "vai". Īstenībā, latviešu valodā arī "vai" arī apzīmē jautājumu un "vai" kā tādu :) Vēl viens interesants vārds "です" - des(u). Šis vārds netiek tulkots pavisam tieši un tiek izmantots apmēram kā "tas ir". Piemēram: 月です （つきです）- cuki des - tas ir Mēness. Vēl viena interesanta frāze ir "ですね" - des ne. Burtiski nozīmē latviešu "vai ne". |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}