[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 6 journal entries, after skipping by the 20 most recent ones recorded in
日本語's LiveJournal:
| Saturday, August 12th, 2006 | |
| 12:52 pm [morraa] |
Tagad, kad visi māk lietot alfabētus, var pamēģināt rakstīt un lasīt. Heroglifiem vēl par agru, tos vēlāk. Vienkārša telefonsaruna, lietoju tikai hiraganu un katakanu, bez heroglifiem: もしもし。ミラーです。 おお、ミラーさん、おはようございます。おげんきですか？ ええ、げんきです。きむらさん、おざわせいじのコンサートはいかがですか？ いつですか？ もくようびのばんです。 そうですか。もくようびのばんですね？もくようびのばんはちょっと。。。 ざんえんですね。 izruna: Mosimosi. Mirā des. Oo, Mirāsan, ohajõ godzaimas. Ogenki des ka? Ee, genki des. Kimurasan, Odzavaseidzi no konsāto va ika ga des ka? Icu des ka? Mokujõbi no ban des. Sõ des ka. Mokujõbi no ban des ne? Mokujõbi no ban va tyottõ... Dzannen des ne. Tulkojums: Hallo. Tas ir Millers. Oo, Millera kungs, labrīt. Kā iet? (burtiski - kā ir ar jūsu Ki enerģiju?) Jā, iet labi. (burtiski: Jā, Ki enerģija:)). Kimuras kungs, kā būtu ar Odzavaseidzi koncerta apmeklēšanu? Kad tas būs? Ceturtdienas vakarā. Tā, ja? Ceturtdienas vakarā, vai ne? Ceturtdienas vakars mazliet... (šitā japāņi pasaka ka viņiem ir cits ko darīt ceturtdienas vakarā - apraujot teikumu, tas ir obligāti, "nē" japāņi nesaka. Ir arī citi varianti, bet par to vēlāk.) Žēl, vai ne. |
| 12:46 pm [morraa] |
Rakstīsim Visbeidzot, katakana. Zilbes tās pašas kas hiraganā, izvietojums tas pats, vienīgais kas atšķiras - izskats un garumzīmes. Hiraganā, kā jau teicu, garumzīme apzīmējas ar "U" burtu vai dubultojot patskani, katakanā vienkārši liek garumzīmi "ー" pēc burta. Vēlreiz atgādināšu, ka katakanu lieto, lai pierakstītu vārdus, kas nākuši Japānā no citām valodām. ア イ ウ エ オ カ キ ク ケ コ サ シ ス セ ソ タ チ ツ テ ト ナ ニ ヌ ネ ノ ハ ヒ フ ヘ ホ マ ミ ム メ モ ラ リ ル レ ロ ヤ ユ ヨ ワ ヲ ン |
| Friday, August 11th, 2006 | |
| 1:03 pm [morraa] |
Hiragana Un tagad, visbeidzot, otrā hiraganas daļa. Īstenībā, tās iepriekšējās 4 rindas ver iemācīties pa pāris vakariem. Nākamās dažas rindas ir vienkāršas, tās var iemācīties tikpat ātri. な に ぬ ね の は ひ ふ へ ほ ま み む め も ら り る れ ろ や ゆ よ わ を ん Izruna: NA NI NU NE NO HA HI (H)FU HE HO MA MI MU ME MO RA RI RU RE RO YA YU YO WA WO N Kā redzat, Y un W rindas nav pilnas. Kādreiz eksistēja arī WI un WE, arī attiecīgie YI un tml., bet tie vairs netiek plaši lietoti, tāpēc skaitās novecojuši un faktiski hiraganā neietilpst. tīri intereses pēc varu tomēr tos nopublicēt, bet vēlreiz atgādinu ka tie netiek lietoti modernajā japāņu valodā (publicēju tikai tos, kuri ir Windowsā): arhaiskie: ゐ: YI, (WI (pēc windowsa domām vismaz)) ゑ: WE Un tagad interesantais - tabuliņa ar skanīgajām un "klusajām" skaņām un to pierakstu: ぱ ぴ ぷ ぺ ぴ : PA PI PU PE PO ば び ぶ べ ぼ : BA BI BU BE BO が ぎ ぐ げ ご : GA GI GU GE GO Ceru ka nevienu no šiem neesmu aizmirsis. Tālāk: kombinācijas. Kā jau teicu, ka skaņas priekšā liek mazo "cu", tad skaņas līdzskanis dubultojas, bet mazais "cu" neizrunājas. Vienīgais izslēgums ir ar zilbēm, kas sākas ar "N" - lai dubultotu tās, "cu" nav jāliek, var vienkārši likt normālu n zilbi un pēc tās zilbi, kas satur n. Piemērs: あさって - asatte - rītdien おんなのひと - onna no hito - sieviete jā, šeit man bija sanākusi drukas kļūda - jābūt dubultajam n, bet nu tas ir skaidrs no trakskripcijas, ja kas Vēl var būt kombinācijas ar "Y" rindas zilbēm, lai radītu skaņas, kas līdzīgas krievu "мя, ня, ню, нё" un tml. Šeit viss ir vienkārši - liekam zilbi un pēc tā mazo "Y" rindas skaņu. Piemērs: しゃく - syaku - kauss しゃしん - syashin - (foto)bilde Protams, ka "Y" grupas zilbes var tikt lietotas arī savā "normālajā" variantā. Piemērs: やくざ － yakuza - jakudza :D へや － heya - istaba ゆか - yuka - grīda Ja kas nav skaidrs vai kas ir interesanti - jautājiet :) |
| Thursday, August 10th, 2006 | |
| 5:25 pm [morraa] |
Rakstīsim Alfabētus visvieglāk mācīties pa daļām, abiem alfabētiem ir stingra, skaista struktūra - burti salikti rindās, stabiņiem ir savs kopīgs patskanis. Ja nav skaidrs, tulīt būs. Tātad, publicēšu Hiragana 4 rindas: A I U E O A あ い う え お K か き く け こ S さ し す せ そ T た ち つ て と Kā tas skan? Šie latīņu burti tabulas malās rāda skanēšanu. Skan šī tabulas daļa šādi: A I U E O KA KI KU KE KO SA SI SU SE SO TA ČI CU TE TO Vārdu piemēri ar šiem burtiem: おさかな O-SA-KA-NA Zivs すてき SU-TE-KI Foršs :) Ceru ka skaidrs. Ja nē, jautājiet. Kas vēl? Burtiem klāt var tikt pievienoti speciālie simboli - divas mazas svītriņas un aplītis. Divas mazas svītriņas nozīmē, ka zilbe ķļūst skanīgāka, aplītis - klusāka. Nu, ja tā var teikt. Kā tas izskatās? ず - ZU ("SU" ar divām svītriņām kļūst par "ZU") ぱ - PA (skrienot uz priekšu - "HA" ar aplīti klāt ķļūst par "PA", ja būtu divas svītriņas aplīša vietā, būtu "BA") Piemērs : すずき - suzuki |
| 2:22 pm [morraa] |
Japāņu rakstība: alfabēti Kā jau Jums teicu iepriekš, japāņi lieto divus alfabētus. Viens ir Hiragana, otrs ir Katakana. Hiragana izskatās šādi: "ひらがな" Katakana izskatās šādi: "カタカナ" Hiragana bija izveidota primā, tā tiek uzskatīta par "sieviešu" alfabētu. Meiteņu komiksos hiragana tiek lietota arī tur, kur to varētu nedarīt, lai dotu sievišķību. Hiraganu izmanto lai pierakstītu japāņu vārdus (zilbes), arī lai pierakstītu heroglifu izrunu. Piemēram, "hadzimemasjõ" - "はじめましょ" - "sākam". Hiraganu ir viegli iemācīties. Katakana tika izveidota vēlāk un tiek uzskatīts, ka to ir izveidojis vīrietis. Tai ir stūrainas, agresīvas formas, tā ir pavisam nedaudz sarežģītāka. Katakanu lieto, lai pierakstītu ārzemju vārdus. Piemēram, vārdu "Kõhī" - "コーヒー" - Kafija. Japāņiem ir arī garumzīmes. Lietojot hiraganu garumzīmi parasti veido, liekot divus patskaņus pēc kārtas, katakanu lietojot, lieto "ー" simbolu, kas ir garumzīme. Garumzīmes "o" skaņām es pierakstīšu kā "õ". Var gadīties arī dubulti līdzskaņi. Abos alfabētos tos pieraksta, liekot mazo "tsu" pirms zilbes, kuras līdskanis tiek dubultots. Kā tas ir praksē, nedaudz vēlāk paskaidrošu, kad iemācīsities rakstīt alfabētu :) Kā ir ar izrunu? Izruna ir jocīga un varen skaista! :) Gandrīz visi alfabētu simboli sastāv no zilbēm. Viens līdskanis - viens patskanis. Viss tiek izrunāts tā kā rakstās, garumzīmes tiek stieptas pilnīgi kā latviešiem. Atšķirības no latviešu izrunas ir sekojošas: "n" skaņa parasti tiek izrunāta, liekot mēli augšā, sanāk tāds kā saspiests "n". "wa" tiek izrunāts apmēram kā "ua", kur tas "u" ir ļoti īss. "shi" - kas ir kaut kas pa vidu starp "si" un "ši". Tāds maigs "sši". Pacentieties to izrunāt. "wo" - tiek izrunāts parasti kā "o". "su" - ja tas atrodas vārda galā, tad "u" tiek atmests nost un saka vienkārši "s". Piemēram, vārds "desu" tiek izrunāts kā "des'" "r" - japāņiem, īstenībā, nav ne riktīga "r", ne "l". "R" izrunā kā "dd" angļu vārdā "teddy". Kaut kas pa vidu starp "r" un "l" un "d". Lai pierakstītu visādas jocīgas skaņas, piemēram "sjõ", raksta "shi"+"mazais yo" un tt. Japāņiem nav ne mazo ne lielo burtu, tā saucamie "mazie" burti ir domāti speciālu skaņu veidošanai, līdzskaņu dubultošanai (gadījumā ar "tsu" pirms zilbes). |
| 2:10 pm [morraa] |
Laipni lūdzu japāņu kopienā :) Šeit stāstīšu par japāņu valodu, likšu iekšā savas zināšanas. Arī šo to par japāņu kultūru, nezinot to, diez vai japāņu valoda var būt pilnvērtīgi izmantota un saprasta. Līdz ar savu pilnveidošanos likšu arvien jaunas zināšanas. Lai lasītu japāņu heroglifus un burtus, uzlieciet pareizo kodējumu Jūsu brauzerī. Protams, ja nerādās pēc noklusējuma. Sākam! はじめましょう！ Japāņu valoda nav tuvu radniecīga ne ķīniešu, ne korejiešu valodām. Tiesa gan, izrunas ziņā korejiešu valodai ir daudz līdzīga, bet nu, ko lingvisti šai sakarā saka, to es saku Jums :) Japāņu valoda pieder japāņu grupai un ir savā veidā unikāla. Visradnieciskākās varētu būt Klusā okeāna salu valodas (nu, visādas Okeānijas un pārējās Taizemes), arī čukču valodai šis-tas varētu būt kopīgs, bet tas tā ir vairāk mans minējums :) Japāņi lieto divus alfabētus un heroglifus. Tos pašus heroglifus lieto arī ķīnieši, bet japāņiem ir arī savi - japāņu heroglifi. |