Arvo Pärt - Fur Alina

ne tikai baigi modīgi joprojām, bet nez vai jebkad izies no modes

(Reply to this) (Thread)

es tur tipa atradu torrents.ru kko līdzīgu. Tā dziesma ir 10 ar kko minūtes gara?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā.
to skaņdarbu vēlams klausīties pēc iespējas lielākā mierā & klusumā...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

check!

(Reply to this) (Parent)

Tas džeks roko.
Bet vispāŗ jau te neiztikt bez vārdu salikuma "Filips Glāss"

(Reply to this) (Parent)

modē?
man jau viņš pāris gadus liekas ir nobesijis līdz pelītēm
a tā dusty kid un trentemøller vel var paklausīties dažreiz,

(Reply to this) (Thread)

Man visu laiku likās ka tas tāds sisīšu muzons un centos izvairīties no tā.

Bet nu zin kā, ja arī apdirs, tad vismaz zini ko :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir jau arī kkas tāds, pie mums klubos parasti skan kkāds nošņaukto olu un neesošā kreatīva ārlaulības bērns
bet tie divi ko es pieminēju nav īsti tādi, un nav arī tik minimāli

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bāc, es par tām nošņauktajām olām sakarā ar minimālismu jau kuro reizi dzirdu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D tad jau laikam nav bez pamata

(Reply to this) (Parent)

no sākuma vajadzētu saprast par kādu minimal ir runa. ja par akadēmiskajiem komponistiem , kā domā iepriekšējie komentētāji , tad tie būtu :
terry riley [sevišķi "shri camel" , "rainbow in a curved air" un "in c"]
steve reich [piemēram "different trains" vai "city life"]
un rīgā pabijušais lieliskais charlemagne palestine ["an aural symbiotic mystery" kopdarbs ar tony conrad , un "the apocalypse will blossom"]

taču, no otras puses
atslēgas vārdi "pēdējā laikā" liek domāt , ka runa tomēr ir pat jaunā tipa techhouse žanru , kas nez kāpēc apsēdis jaunatni. 97% no šī ir pilnīgi bezjēdzīga atražošana vienkārši producēšana , lai tik būtu jauna plate vai cd. garlaicīgi bezjēgā. bet var atrast arī tīri nesliktus projektus. pamēģini - paradroid , boris brejcha , pan-pot , catz'n'dogz. ja šie nesaista , tad tālāk var nemaz netērēt laiku.
bet no trešās puses žanru būšana ir slidena lieta un daži personāži pie minimal pieskaita līdzīgu taču man personīgi daudz tuvāku virzienu - dubtechno , ja ir interese , tad - basic channel , beat pharmacy ["wikkid times"] , monolake , tomas jirku , pulshar , mikkel metal . un protams , ka plastikman , kurš visu bez izņēmuma augšminēto tehniķu veikumu ir iespaidojis ar savu piemēru ["consumed" , "artifakts bc" , "closer"]

pie akadēmiķiem bija jāmin arī tibor szemzo "the conscience" , "tractatus" [pēc l.vitgenšteina motīviem] etc.

(Reply to this) (Thread)

kā arī

igauņiem Urmas Sisask (mūziķis, matemātiķis un astronoms)

no ārzemniekiem manuprāt spēcīgākais ir La Monte Young, 1935, neoficiāli žanra aizsācējs

Tālākais, ko darīja Reich, Glass un Cage, Nyman, Bryars, jau bija vairāk darbs ar minimālistiskiem ritma musturiem un eksperimentiem ārpus žanra.

La Monte Young minimālisms savukārt ir tīri meditatīvs, balstīts uz minimālām tembrālām izmaiņām vienā garā notī, kas nemanāmi sadalās disharmonijā sekundās un saiet atkal atpakaļ, ļoti skaisti, btw.

Bet Tevi jau interesēja minimal, nevis minimalist? Ja tā, tad sorry.

(Reply to this) (Parent)

visu no http://www.discogs.com/label/Chain+Reaction
vai visu no augšminētajiem akadēmiķeim.
kautko citu zem vārda "minimalisms" nespēju neo iedomāties, izņemot kautkādus dj-tiesto-vai-kas-tur-vēl samazgas

Robert Hood - Minimal Nation (1994) :)

(Reply to this) (Thread)

minialismu pirmkārt var iedalīt elektroniskajā un instrumentālājā.
Tie saucamie "sisīši" ,ja mana intuīcija neviļ laikam attiecās uz instrumentālo minimālismu, kas ir vairāk pietuvunāts klasiskai muzikai, bet nevienmēr. Jā klavierīžu minimālism ir reizēm ļoti puķains un maigs, bet arī nevienmēr. īsts minimālisms ir ar retiem nošu piesitienem, principā bez melodijas un ritma - galvenais ir atmosfēra. klavierītēm vēl var piejaukt klāt nedaudz elektronokas skrapšķus, bet vieglās devās.
ir arī minimal Jazz un citi sajaukumi - tas tā lai visu ražģītu vēl vairāk.

elektroniskais miimālisms nemaz tik populārs nav, jo viņš reizēm ir tik minimāls, ka pats vispār nav - ir tik augztas vai zemas frekvences, ka lētie datora skaļrunīši vienkārši neko neatskaņo. tas protams ir galējais minimālisma gadijums - microsound. bet ir jau arī atkāpes.

starpcitu arī AMBIENT un DRONE ir minimālisms. pirmais - parasti elektronisks, otrais - tipa doom metāls, bet nevienmēr. ja esat pamanijuši, ka es atkārtojos ar frāzi "bet nevienmēr", tad varu tekt ,ka atkārtošanās ir minimālismam raksturīga. tad vēl minimāisms tāpat kā NOISE draudzējas ar randomu un nejaušibu.

mūsdienīgākie instrumentālā minimālisma pārstāvji
piano:
Library tapes,Goldmund,Swod,Peter Broderick,Deaf Center
Jazz:
Dictaphone,Dale cooper quartet & the dictaphones,Triosk,The kilimanjaro darkjazz ensemble
electronic:
pan sonic, Alva noto, Roy Ikeda, senking, mokira, kim cascone, fennesz, nibo, pomassl

(Reply to this) (Parent) (Thread)

sisīšiem atbilst techhouse minimal žanrs , citi ne , kā tad lai viņi nabagi šņauc pie kautkā tāda kas nekalbasī? un no akadēmiskā minimālisma desotājs var nervu sabrukumu dabūt tādos baltdraņķīgos stāvokļos.
savukārt tevis pieminētajā sarakstā minimal ir attiecināms kā papildus īpašība , nevis kā pamatžanrs.
bet par to nav vērts diskutēt , jo tas ir tik nesvarīgi , ka pat spēj sabojāt mūzikas baudīšanu. tākā faktiski mans posts ir lieks un es aizveros :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav vajadzības aizvērties; vismaz ne pavisam ciet. turklāt vardes vokāls ir ļoti estētisks - lai paliek vaļā.

(Reply to this) (Parent)

bet spēcīgi trankvilizatori un stiprais alus mani pieveica ar pieri klaviatūrā (gada laikā tādēļ jau piecas nācies nomainīt), tādēļ neatceros ar ko gribēju beigt un ko vispār pateikt, bet lai nemestu ārā tekstu ko rakstīju gandrīz 3 stundas tomēr nosūtu. Iznīciniet to, ja derdzas.

Es tikai vēlējos pievienot šķiet šeit pāris neizskanējušu projektu nosaukumus (protams, ka visu jau nepieminēsi), lai gan jāatzīst neviens no šiem projektiem nav tam veltījis visu savu daiļradi, bet to radošajā dzīvē ir bijis tāds posms vai tikuši palaikam ierakstīti šāda stila albumi. Nav jau tā, ka "bez tiem nevarētu iztikt, bet, ja cilvēku tur aukšā tas interesē/ja, padomāju, kādēļ gan nedalīties savās trūcīgajās zināšanās.

Protams varētu visu Vikipēdijā minēto pārrakstīt, bet nav vairs tas vecums, ka par katru cenu jāpaspīd, pat, ja nejēdz no tā neko. Es jau sen neklausos konkrētus stilus, but atsevišķas grupas, tā kā tas, ka man ir ko pievienot drīzāk ir laimīga sagadīšanās, nevis likumsakarība. Bet tomēr...

Es, protams, domāju COIL (ar un bez "pseidonīmiem"), šo to no MUSLIMGAUZE un daži no M.J.(šķiet Mika Džona)HARRISA ierakstiem/projektiem (slavenākie viņa projekti "vispār, bet ne obligāti augšminētajos stilos" ir Scorn, Lull, utt).
Kāpēc atkal Coil? Tādēļ, ka viņu daiļradi personīgi pārzinu vislabāk (salīdzinot ar citiem projektiem, kas ar šiem stiliem saskārušies) un viņi te tiešām iederas, un tādēļ neredzu nekā nosodāma viņus pieminēt.

Nezinu, sakritība vai nē, bet tieši 1990-tajos visi trīs projekti niekojas ar šādām skaņām un izdod ierakstus, ko ne vien var ierindot diskusijā apskatāmajā stilā, bet kas, spriežot, pēc novērtējuma un atsauksmēm tobrīd atradās Eiropas elektroniskā minimālisma un drone music avangardā (es nebūt nesaku, ka viņi bija vienīgie, kur nu vēl populārākie/labākie; ne man tospriest. To, lai dara Rudaks), tomēr nenoliedzami ievērojami piemēri ir (pēc mana viedokļa):
Coil - "How to Destroy Angels" (gan '84, gan '92 versija)
Coil vs ELpH - "Born Again Pagans" (1994)
ELpH - "pHILM #1" (1994)
ELpH vs. Coil - "Worship the Glitch" (1995)
Coil presents Black Light District - "A Thousand Lights in a Darkened Room" (1996)
Time Machines "Time Machines" (1998) viens no labākajiem paraugiem IMHO
ELpH - "elph.zwölf" (1999)
Coil - "Queens of the Circulating Library" (2000)
Time Machines "Coil presents Time Machines" (2000)
Coil "Live One"(2003)
Coil "Megalithomania!"(2003)
Coil "ANS"(2004)

Es domāju, ka varētu vēl vismaz pārīti pielikt, bet pietiks. Ak jā, informācijai, visi augšminētie projektu nosaukumi ir tas pats COIL tikai zem dažādiem "pseidonīmiem".

Tad, kā jau minēju, MUSLIMGAUZE, kaut vai tas pats "Azzazzin" vai "Eleven Minarets" (ārprāts, tik plaša diskogrāfija, ka pat samulsu, ko lai nosauc).

Tad tas pats M.J.Harriss un viņa projekti. Es uzskatu, ka pat šis tas no Scorn varētu atbilst un ja tā plašāk paņem tad pat pirmais "Vae Solis" ir exstremēms eksperiments ar dronu mūziku no tās abstraktākāsun marginālākās puses, līdz pilnīgam minimālismam (ja esmu pareizi sapratis visas šīs gudrās runas). Nē, nu labi, pēdējais teikums zināmā mērā bija provokācija no sērijas "un ko viņš par to teiks".:)

(Reply to this) (Parent)

Kaut gan man šķiet šādi par mūzikas stiliem runāt ir bezjēdzīgi, jo tās ir tikai lielo studiju un kritiķu/žurnālistu dotas "kļičkas", etiķetes (dažreiz pat ar pamācību kā tādam jāizskatās un jāskan). Tagad kad lielāka brīvība no lielajām un dārgajām ierakstu studijām, jo var strādāt mājās un savu materiālu izdot pats, tomēr brīžiem liekas, ka pašam mūziķim ir vieglāk un omulīgāk, ja pieslienas kādam stilam, savadāk kā tad tā, sanāk kā cilvēks ar vārdu, bet bez savas vietas dzīvē. Un tikai talantīgās, brīvās un drosmīgās dvēseles atļaujas eksperimentēt un spēlēt vienkārši mūziku, jo stils uzliek robežaspieminēt arī 1970-to gadu otro pusi un astoņdesmito sākumu, piesaucot šo to no Throbbing Gristle un Psychic TV (1982-1983.gads un tikai dzīvās improvizācijas), Boidu Raisu un NON, vai arī tie paši Pink Doti. Ja kaut kā joprojām šis posms un mākslinieki tiek ignorēti, bet ispējams, tas tādēļ, ka tad plašāk pieejami "parastajiem mūziķiem" kļuva instrumenti, kas ir mūzu elektroniskās mūzikas arsenāla tēvi un tad arī zēla "performance art" un "eksperimentālais teātris" un (protams ne popmūzikā), bet undergroundā visi sāka tik aktīvi eksperimentēt, jauno savienot ar veco un meklēt iespēju rast mūzikai un mākslai jaunu definīciju, ka, man šķiet, daudzi mūziķi apmaldījās, citi palika sev uzticīgi, bet kritiķi joprojām, lai arī kāds būtu iemesls nezina kādos stila rāmjos to bāzt, no tā labprāt izvairoties, vai piesienot kādu pieņemtu viena stila birku un vispār mazinot tā nozīmi, jo vajadzīgs ir stils/novirziens, lai to iegrāmatotu un pārdotu noteiktai auditorijai īstajā laikā (bieži paši šo laiku uzradot). Bet mūziķis rada mākslu - mūziku, un ja viņš tiešām ir 'mākslinieks viņš rada to kas ir viņā tobrīd iekšā nobriedis, kas tobrīd ir viņa mūzika. Protams mēdz jau arī tādi cilvēki paspēlēties ar dažādu modernu stilu jociņiem, bet tas ir vairāk kā ironija/satīra nevis nopietni (citādi viņi vienkārši "sells out"). Piemēram - jau pieminētais MUSLIMGAUZE - , kas tas ir par stilu (nevis kādā periodā vai albumā, bet vispār), tieši tāds pats jautājums par COIL - definē viņu visas karjeras kopējo stilu (experimental un avangarde nav gluži mūzikas stili, IMHO). Tas ir tikai mans viedoklis un esiet lūdzami brīvi un droši tam nepiekrist.

(Reply to this) (Parent)

Redzu, diskusija veca un atdzisusi, bet iekrita acīs, izlasīju un vēlējos bilst pāris iespējams pavisam nenozīmīgus vārdus (turklāt nevajag tos saprast kā norādījumus uz kļūdām, neesmu nekāds speciālists, tādēļ vienkārši izsaku savu viedokli neuzstājot, ka tas ir tas pareizais/labākais).
Es tikai vēlējos piebilst, ka man (bet tas ir tīri subjektīvi) vārds "DRONE" (īpaši diskusijā par minimāl/minimālismu) viens pats nekādi nesociējas ar Drone/Doom metal, tādēļ nezinātāju galvu nejaukšanai varbūt tomēr vajadzētu konkrētajā gadījumā lietot Drone Metal (vai Drone/Doom Metal, jo tas tomēr ir samērā neliels apakšnovirziens,no viena cita novirziena no novirziena, utt.) Es gribēju teikt, ka man šķiet, ka tas ir drīzāk izņēmums Drone lauciņā, nekā piemērs šai mūzikai (ja nu vienīgi daudzveidībai), un nedomāju, ka izņēmumu šajā ziņā būtu jāizmanto kā vienu no paraugiem. Bet man var arī nebūt taisnība.

(Reply to this) (Parent)