Members [entries|archive|friends|userinfo]
muzons

[ website | TAGI ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

transsubstantiation [Sep. 21st, 2014|10:43 pm]

watt
ir viens diezgan banāls iemesls, kāpēc vampīri pēc mitoloģijas baidās no krusta, nevar ienākt mājā neielūgti, un it īpaši nevar ienākt baznīcā.
ja viņi varētu, tad šie vienā mierā nāktu uz dievkalpojumiem, saņemt dievmaizīti un pārtikt no jēzus asinīm.
linkpost comment

[Sep. 21st, 2014|10:35 pm]

iive
protect me from what i want protect me from what i want protect me from what i want
(protect me, protect me)
linkpost comment

[Sep. 21st, 2014|09:57 pm]

wowow
[Tags|]

Latvijas slavenība
link1 comment|post comment

[Sep. 21st, 2014|08:12 pm]

malvine_truse
vakar ar origo boys bijām valkā, no sākuma likās, ka būs jārubās, bet tad sākām konci un visi filmēja un viss tur bija. visi baigi priecīgie un tā, un čikses skatījās uz mani visvairāk, tas tāpēc, ka man bija jauns tērps. Bet vispār es šo ierakstu gribēju veikt, jo gribēju pateikt kaut ko ņirdzīgu par rižikiem, bet tagad jau esmu aizmirsis kas tas bija, lol. : D


bizux )
linkpost comment

[Sep. 21st, 2014|08:07 pm]

magic_raddish
Tikko uzzināju, ka Rīgā ir tāda vieta kā "Mīlestības saliņa", kurā atrodas šāds veidojums )
link3 comments|post comment

[Sep. 21st, 2014|07:41 pm]

es_esmu_dzhims
divdesmit trīs dienas, jūtos kā harijs poters, kas, gaidot skolu, pārsvītroja katru datumu, tiktiešām, varbūt man arī sev šāds kalendārītis jāpagatavo.
linkpost comment

Labā diena. [Sep. 21st, 2014|06:55 pm]

wensdy
Visum, paldies par šo jauko dienu, hihi :) Sākumā domāju taupīt jutīgās locītavas un braukt ar fakin sabiedrisko, bet, nē, saule bija arguments velosipēdam. Laikam pēdējoreiz savu garo maršrutu Lielie kapi - Mārupe veicu kaut kad rudenī. Sākumā neko īpašu neizsakošais centrs, tad spūguļojošā Daugava un robeža pārvarēta. Tas pelēkais, netīrais klucis (LNB). Sanācis kā ar tiem sudraba džipiem lauku apvidū - nav jāmazgā, jo netīrumus pa gabalu nevar redzēt, bet tuvumā atklājas milzīgs fui. Pie tam pie tās ēkas nav īsti spota, kur socializēties, ja neskaita sabiedriskā pieturu. Uzvaras parks ar skrituļotājiem, skrējējiem, suņiem, protams, pieminekļiem. Futbola laukumā bija meiteņu spēle - visi kaut ko krievu valodā bļāva. Būtu laiks paskatītos. Sailgojos pēc treniņiem ārā. Nu, skriešana vienatā neskaitās. Pēc tam Arkādijas parks, kur viss tik zaļš, pīles plunčājas un onkuļi makšķerē kaut ko, jaunās māmiņas uz soliņiem sauļo dekoltē un ļauj vaļu sīkajiem. Viens sīkais, piemēram, tēloja pacēlāju, t.i., atvēra man ceļu. Pie Māras dīķa vecie ļaudis un puikas ar aliņiem lielās plastmasas pudelēs. Tad jau privātmāju rajons ar zāģēšanu, grābšanu, kaķiem, sēdēšanu dārzā. Mārupē iedzīvojos pīlādžos, ābolos, medū. Sapildīju burciņās, ņam. Vēl savācu trīs grāmatas: Vēl īsāk par laika vēsturi (nenāks par ļaunu pārlasīt, hehe), Korupcija postkomunisma valstīs un Maldināšana: Latvijas gadījums. Nevaru saņemties pildīt skolas mājasdarbus. Vispār tā skola.... Man liekas, ka terapeitiskās virsotnes jau ir sasniegtas (jā, mēdz gadīties arī, ka tā zināšanas izpaužas), tagad tikai palikusi formālā nobeiguma daļa. Izklausās taču briesmīgi bezjēdzīgi, vai ne?
linkpost comment

Maska. [Sep. 21st, 2014|04:46 pm]

feita_kleita
Tas ir baisi! Briesmīgas 5 minūtes jūti kā tev gāžas virsū tonna zemes un tiec dzīvs apraksts. Kad brālēns apžēlojās un noņēma ģipsi biki ātrāk, smējās, ka es drošvien "nekad vairs". Jāpiekrīt! Šādas izklaides ir priekšs psihiski veseliem cilvēkiem! Bet bija ļoti, hmmm, apgaismojoši.
linkpost comment

[Sep. 21st, 2014|04:41 pm]

superdudinja
Jau no bērnības atceros, ka man vienmēr viss patika savādāk. Man padevās mācības un es varēju nodoties tām, attīstot sevi matemātikā, bet es labāk sēdēju vizuālās mākslas pulciņā – kur man vienmēr pietrūka rūpības un pacietības, bet man tik ļoti patika. Es braucu uz matemātikas olimpiādi, bet es lielāku prieku būtu sajutusi, ja būtu bijusi iespēja aizbraukt ar klasesbiedru Aināru uz sporta deju konkursu sākumskolai. Vidusskolā izvēlējos fizikas-matemātikas novirzienu, kaut daudz labāk gribēju literātus. Jā, man ne īpaši padevās literatūra, un to varēja redzēt arī brīdī, kad izdomāju kārtot literatūras eksāmenu, kas ar savu vērtējumu 6 sabojā visu vidusskolas atestātu. Bet ko darīt, kad sirdī vienmēr kaut kas cits licies tuvāks nekā tas, kas padodas?
Arī izvēloties studijas – fizmatus vai pedagoģiju? Ar matemātiku bija tā, ka neiedziļinājos līdz galam – ja būtu pastrādājusi vairāk, nebūtu nekādu problēmu. Bet mani vienkārši tas neinteresēja. Risināt vienādojumus un pierakstīt pilnas klades ar integrāļiem nebija tik grūti – un galvenais, izpildi piemēru un aizmirsti. Tie ir tikai skaitļi – zini mazliet pamatu un ar to pietiek. Mazliet biedēja mācības, kur daudz jāpatur galvā, jāiedziļinās teorijā un jārunā no galvas. Pedagoģija? Nu, forši jau būtu bijis, bet palasot studiju aprakstu – tik daudz „bla bla bla” – es to neizturētu. Un vai tiešām tā ir bērnu auditorija, kas mani interesē? Diez vai. Pēc gada, ārpus LV auklējot bērnus, sapratu, ka nē, tie patiešām nav bērni. Un pavisam netīšām nonācu pie tādas nozares, kā dzemdniecība. Vecmātes. Ko es par to vispār zināju? Nekad pat aizdomājusies nebiju par šādu profesiju. Nekur apkārt neviena cilvēka, kas kaut nedaudz būtu ar to saistīts. Bet varbūt tieši tāpēc? Kaut kas jauns, nedzirdēts… Un praktiskais kopā ar teoriju – to es varētu. Un, jā, iespringstot tikai dažas reizes, kvalifikācijas diploms rokā. Jāteic, atskaitot dažu pasniedzēju lekcijas, izglītības līmenis zems. Bet es nebrīnos – tādi likās arī liela daļa koledžas studentu. Protams, bija arī meitenes, kas cītīgi mācījās un daudz izglītojās pašas ārpus koledžas, daudz apzinīgāk gāja vasaras prakses un kvalifikācijas praksi, bet viņas tad arī šobrīd arī iet tālāk savu ceļu vecmātībā, turpinot mācības un strādājot jau šajā jomā. Es nobijos. Nobijos no tā, kas tur darās – no vecāko kolēģu darba stila, attieksmes pret darbu. Negribēju būt arī par celmlauzi – vienu no tiem, kas tiešām cenšas kaut ko mainīt sistēmā un savā darbā. Man tam nepietiktu spēka – man jau tas aptrūkstas, cīnoties par savu dzīvi un uz sevi liktajām cerībām (gan no sevis, gan tuvajiem). Vienmēr blakus ir bijusi māsa – tā normālā un prātīgā. Pabeidza studijās to, kas it kā noder vienmēr, cītīgi strādā, ar jaukiem draugiem, šobrīd kopā ar lielisko vīrieti un skaistas kopdzīves sākumā.
Es šobrīd esmu pavisam savādākā situācijā. Pēc koledžas pabeigšanas, pievērsos teātrim. Improvizācijas teātris – vēl viena lieta, kas man tik mīļa! Paralēli strādājot foršajā mammas vadītājā veikaliņā, tomēr vienu sezonu īpaši pievēršot uzmanību improvizācijai, tam, lai grupa attīstās, izmēģinot spēkus projektu bīdīšanā utt. Bet nespējot pielāgoties super lēnajam tempam, kādā viss notiek attiecībā no vadības puses un dažiem kolēģiem, atmetu ar roku – lai viss iet pašplūsmā un bez manis. Ja nav ieinteresētība darboties līdz galam – tad nav. Un esmu līderis. Bet tāds zem otra strādāt nevar, ja otrs nav tikpat dedzīgs. Palika tā, ka es esmu vainīga, ka mans tiešais priekšnieks nespēj izsekot līdzi tam, kas notiek – pazaudē drusku kontroli un uzticību no pārējiem, tāpēc man jāpakāpjas malā. Ja jau malā, tad pavisam – es nevaru noraudzīties uz to, kā zūd iespējas, nav attīstības – nevaru tādu rutīnu izturēt.
Pienāca vasara un mani mīļi sagaidīja atpakaļ veikaliņā. Pamazām izdevās arī sakārto attiecības šajā jomā ar mammu – šo to priekš sevis sapratu, šo to pieņēmu, noriju un darbojos tālāk. Bet kopā. Cenšoties atbalstīt, kā spēju.
Bet arī zināšanas, kas iegūtas koledžā, malā nenoliku. Paralēli teātrim turpināju tālākizglītoties, apgūstot dūlu pirmo gadu - psiholoģiju grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību aprūpē. Un tā dod daudz – daudz savādāk paskaties uz lietām, kas piedzīvotas, kas iemācītas skolā, saproti arī attiecības ar sev tuvajiem – ieraugi daudz ko kā no jauna.
Ir pirmais jūnijs – teātris ir nolikts malā un par prioritāro izvirzīts darbs veikaliņā. Bet es saņemu vēstuli no Līgas – dūla, kuras blogs šad palasīts, cilvēks, par kuru dzirdēts viss tas labākais, profesionāle savā jomā un kaut kas tāds, uz ko vēl tikai tiekties. Vēstulītē aicinājums iepazīties. Vēstule brīdī, kad tikko esi atlikusi kaut ko lielu malā, lai aizsāktu jaunu dzīves periodu. Īstās lietas notiek īstajos brīžos, ja? Un mēs iepazināmies. Un no viņas puses aicinājums ir piebiedroties vasarā viņai par palīgu, palaižot brīvdienās un priekš sevis iegūstot tik daudz! Un pārvarēju savu uztraukumu, ieguvu nedaudz pašapziņu šajā jomā, ka varbūt arī šobrīd tomēr ir kaut kas, ko es varu dot no sevis. Tas bija milzīgs stimuls, pievērsties tam visam atkal, pārcilāt iesāktās grāmatas, un saprast – ko es zinu un ko man vēl vajag.
Īstās lietas īstajā brīdī? Un es uzzinu, ka pati arī gaidu bērniņu. Viss jāpiedzīvo pašai, lai labāk saprastu tos, ko mēģini atbalstīt.
Un ir jūlija pēcpusdiena pie vecvecākiem, kad māsa paziņo, ka viņa gaida bērniņu visai ģimenei – sadevušies rokās ar puisi, uz dīvāna – nu gluži kā filmās. No prieka raudoša vecmāmiņa, priecīgi un lepni mūsu pašu vecāki… Skaisti! Un es – apzinoties, ka esmu viena, ka manējiem nevarētu būt pat nojausmas par manu situāciju – neesmu vedusi mājās puisi nekad savā dzīvē, neesmu arī stāstījusi par kaut kādām attiecībām ar kādu – es vienkārši sevi šajā ģimenē nekad neesmu redzējusi kā jaunu sievieti. Es pati sevi nekad tādu neesmu redzējusi. Mazā māsa, kam ballītes un bohēma vien galvā, kas nevar sakārot savu dzīvi – lēkā no vienas lietas uz otru, izšķērž laiku teātrī, kas tāpat nekad nebūs stabils darbs (un tas arī pierādījās)… Un es sagumu. Paskatījos uz savu laimīgo māsu, paskatījos uz sevi - nožēlojami. Un bija visgrūtākais jūlijs manā dzīvē. Tik vientuļa es nebiju jutusies nekad. Ārēji, protams, saņēmos un darīju visu, kas iesākts – jāgatavojas nodarbību vadīšanai, jāizlasa un jāatkārto tik daudz, jāstrādā veikaliņā, lai kolēģi var pabaudīt vasaru, nekur nepalika arī Dr. Klauns un daži teātra mēģināmi (tik viegli un ātri to visu pamest nav tik viegli, bet vismaz iespringt vairs nevajadzēja un to arī iemācījos)… Un Tev nav neviena cilvēka, ar ko padalīties ar sajūtām. Nē, meloju, ir viens, bet viņa ikdienā ir tik tālu. Bet kaut tās dažas reizes, ko tikāmies, ļoti stiprināja mani. Un milzīgs paldies viņai! No bērniņa tēta es prasīt neko neuzdrošinos. Tā bija mana izvēle paturēt viņu, pati tad arī uzņemos pilnu atbildību. Viņš zina, esmu pateikusi, ka esmu atvērta vienalga kādu lēmumu viņš pieņems – iesaistīsies vai nē, cik tālu un kā – tā paliek viņa paša izvēle. Es būšu pieņemoša.
Bet protams, manas skumjas nepalika nepamanītas un es saņēmos un ļoti bērnišķīgā veidā – ar e-pasta palīdzību, pastāstīju saviem vecākiem, kas ir tas, kas mani nomāc. Tik ļoti baidījos, ka likšu atkal viņiem vilties… Bet satiekoties, es sapratu, ka nav labāku vecāku par maniem, nav mīļāku un jaukāku cilvēku man. Es aizmirsu visu, kas palicis nepateikts, dusmas un aizvainojums, - tam vairs nav vietas. Un nebūs – tik ļoti bija vajadzīga viņu mīlestība, un tik ļoti tā tika arī sniegta. Vismilzīgākais atbalsts. Un es lūdzu piedošanu par visu, kas licis viņus sāpināt manā rīcībā, un es sev atgādinu visu laiku, ka tie ir viņi, kas man ļauj nezaudēt pašapziņu šajā situācijā. Un dod ticību, ka man izdosies būt par mammu. Labāko mammu savam bērniņam. Par labāko viņa ģimeni. Ar tēti vai bez.
Šodien ir 17 pilnas nedēļas. Un apņemos pārējās 23 un arī turpmāk būt stipra un darīt visu sevis un sava bērniņa labā. Un es negaidīšu uz citiem, es negaidīšu atbalstu no tiem, kuriem tas nav pieņemams – es pēc vajadzības lūgšu to saviem mīļajiem cilvēkiem, jo tādu apkārt ir daudz. Un es neiegrimšu vairs sevis žēlošanā, bet cīnīšos par to, lai mums būtu brīnišķīga grūtniecība – lai manī būtu vairāk skaisto emociju, lai apkārt būtu vairāk jauko brīžu. Es neskatīšos ar skaudību uz citu jaukajām dzīvēm, bet par tādu pārvērtīšu arī savu. Un varbūt tā būs savādāka, kā tas pieņemts. Bet tā nāk no sirds. Un, sekojot tai, es iegūstu daudz vairāk prieka – vienalga, vai tā bija pēcpusdiena zīmēšanas kabinetā, vai vēls vakars skatuves aizkulisēs pirms lielās ieskaites skolā.
link1 comment|post comment

[Sep. 21st, 2014|04:37 pm]

dienasgramata
Dienas citāts:

"Tu vari būt, cik labs pilsonis, būdams, vari visu mūžu strādāt kultūras jomā, bet tik un tā tev katru brīdi jābūt gatavam, ka tevi vienkārši truli iesmērēs sienā un, ja ne fiziski, tad garīgi atspārdīs, jo tieši to ar mani dara šis drausmīgi zilais projekts."

Jānis Elsbergs
link22 comments|post comment

[Sep. 21st, 2014|04:31 pm]
chaika
[Tags|, ]



šodienas saullēkts |phonefoto
linkpost comment

[Sep. 21st, 2014|04:28 pm]
chaika
[Tags|, ]



3 rīti mārcienā |phonefoto
link1 comment|post comment

[Sep. 21st, 2014|03:31 pm]

chimera
ļ. slikta diena.

sapratu, ka labi nebūs, tāpēc izmetu čau un aizvedu sevi sākumā uz branču (prosecco un suškas, vegānie branči laikam tomēr vēl nepastāv, apkārt skraida bērni un visādi priecīgi cilvēki, a es visa tāda ar monogrāfiju par maukām), tad uz boļševičku, bet pie durvīm apstājos un griezos atpakaļ, jo boļševička ir sens mans fetišs, kopš dzīvoju z. rajonā, bet negribu atšķaidīt to ne ar kādu mākslu, lai arī cik labu/nelabu.
noskaņojums spītīgi turas turpat, kur bija, tāpēc laikam jādzer.

laikam labi nebūs, kamēr m. nebūs izveicis darbu nomaiņas posmu, UN KO VAR STRESOT (gribas izvērst kādu lobotomiju, jo man patiešām ir dziļi vienalga, cik un kādu mamutu nes mājās kāds, kurš nav es, galvenais, lai nenes nekādu emocionālu huiņu), bet tā, natūrā, ir kaut kāda pasaules padla, jo jau cik gadus MAN nav nekādu problēmu, problēmas ir pietuvinātām personām, nu un cik var ar tām pisties
link6 comments|post comment

[Sep. 21st, 2014|03:20 pm]

mindbound
[Tags|, , , , ]
[mood |awake]
[music |Deied - Poisoned Wisdom: I Am the Center]

It's neither new nor exciting but I can be bothered on http://ask.fm/mindbound - if anybody wanted to know that.

Among other stuff, pēdējās mugurkaula analīžu paketes rezultāti pārsniedz prognozes, remontdarbi ir noritējuši oficiāli veiksmīgi, varu sākt plānot operāciju numur divi (kā pētījuma subjektam man ir rezervēta vieta rindā). Beat that, every other century (and even decade) in the history ever.

link2 comments|post comment

[Oct. 21st, 2014|02:28 pm]

nomirusi
Joprojām skaistakā vieta, kuru zinu.
linkpost comment

[Sep. 21st, 2014|02:02 pm]

prtg
Ja pēc nāves izrādītos, ka esmu eņģelis, un man jautātu, vai vēlos vēlreiz atgriezties misijā uz Zemi, es teiktu, ka nē. Jo posta ir tik daudz, un līdz šim neesmu spējis situāciju padarīt labāku, drīzāk otrādi. Tāpēc sūtiet vispirms treniņnometnē uz kādu pavisam briesmīgu planētu, un tad skatīsimies tālāk.
linkpost comment

[Sep. 21st, 2014|01:54 pm]

kaarl
pēdējā laikā kautkādu iemeslu dēļ pastiprināti pievēršu uzmanību tam vai kāda konkrēta cilvēka prāts ir eksakts vai humanitārs. ja runā par abu veidu prātiem mūzikas uztveres kontekstā, tad pagaidām secinājums ir tāds, ka eksakti prāti retāk pievēš uzmanību niansēm un nesaredz visādus smalkumus, tajā pat laikā izteikti humanitāri prāti pievērš uzmanību gandrīz tikai niansēm.
link6 comments|post comment

[Sep. 21st, 2014|11:21 am]

watt
Par redzētajām filmām ar AI tematiku:

Transcendence: visai vājš gabals, mazākais mājiens uz sižetu visu nospoilo. Šausmīgi plot holes, it īpaši par enerģijas bilanci tajiem nanorobotiem, arī par "uploading" - sūdu tur tev kāds AI sevi varēs uz "internetu" uzuploadēt. Tehniskā puse ļoti analfabētiska.

Her: labs gabals, it īpaši tāpēc, ka tehniskās puses ir pilnīgi apietas. Tā kā nav pretenziju par to, kā AI varētu darboties, ticamības moments nepazūd. Patīkami paskatīties uz tīri netehniska/liriska/dvēseliska cilvēka saskarsmi ar tehnoloģiju, kas ir vairāk nekā tehnoloģija. Plot holes - nesaprotu kā darbojas ekonomika, kas par ko maksā. Vai ir post-scarcity pasaule, ar basic income? Vai varoņi sūri pelna naudu? Kādas nodarbošanās šajā pasaulē vēl ir aktuālas? (Un saistīti: kam ir nauda? Kam nav?) Biški kaitināja tās virspusīgās/seklās kalifornijas tipa attiecības - kad cilvēki neizrunājas no sirds. Uz ērtību balstītas "attiecības". Kā nav ērti vairs - tā čau.

Black Mirror "Be Right Back" (s2e1): visai labi. Kā jau Black Mirror, slīpa padarīšana, bet laba ilustrācija tam, kāpēc AI ir tik sarežģīti. Šeit, atšķirībā no pirmajiem diviem, AI ir bez pretenzijām uz singularitāti, tāds patups cilvēka analogs.

Pirmajos divos, AI ātri vien "pāraug" savu radītāju un ar to komunicēt kļūst grūti un bezjēdzīgi - jo ko īsti tu tādu jaunu super-inteliģencei pateiksi? Un arī atbildi nesapratīsi vairs, jo šis sāk domāt pavisam citās kategorijās.

The Zero Theorem: nav gluži par AI (lai gan sensorā simulācija/sintētiskā psihoterapeita programma tuvu tēmai), bet skatoties gribējās lai būtu samiksēts ar Her. (Precīzāk, skatoties Her, es sajutu, kas tieši tam Zero Theorem pietrūka - Giljams satrakojes par vizuālo, aizmirst par filmas dvēseli.)

Robocop 2014: sūds. ir dažas vērtīgas minūtes, bet tās tiek noslīcinātas bezprātīga absurda zaņķī.

***

Grāvēji:

Edge of Tomorrow: ļoti labs sci-fi grāvējs, kur nav pārāk daudz sci-fi, un grāvējs ir tieši tik cik vajag. Par Krūzu var paspļaudīties pēc Oblivion, bet šis ir krietns come-back.

The Amazing Spiderman 2: sūds, ļoti bēdīgi.

Captain America The Winter Soldier: normāli.

Godzilla 2014: sūds. neglābjams.

Transformers Age of Extinction: normāli. Iepriekšējie divi gan bija atejas padibenes, bet šis ir skatāms.

Maleficent: tīri labi. Varēja galvenajā lomā būt Charlize Theron, tad šie abi ar Sharlto Copley tā kārtīgi savā dialektā varētu dot pa bundžām.


***

Izcilas filmas:


Zombie Ass: super grāvējs no Japānas. Vārdos neizsakāmi kruts, bet dvēselei to skatoties ir jābūt īpašā trash-stāvoklī. Baidos, citādi gabals var nepārņemt. See also: Street Trash, Six String Samurai.

Wake In Fright: meistardarbs no Austrālijas. Vēlams skatoties dzert daudz alus. Negaidīta sižeta līnija tāpēc ka ***SPOILERS***nekas negaidīts nenotiek***END SPOILERS***.
linkpost comment

Master of Reality [Sep. 21st, 2014|03:29 am]

3_5469mhz
[Tags|]

Kaut gan bieži domāju, ka vajadzētu te beigt rakstīt (starpcitu, pavisma nesen nosvinēju 10 gadu jubileju cibā (nu labi, nenosvinēju, tikai pamanīju fak(t)u)), tomēr atkal ir kāds tekstelis padomā. Šovakar biju ballītē, kur daļa cilvēku bija studējoši mūziķi. Spriežot pēc balīšmūzikas gaumes, likās, ka mākslas tais ļaudīs galīgi nav, kaut gan ej nu sazini, dvēselē jau neielīdīsi. Citiem vārdiem "tas nesavieno mūsu pasaules". Kronis visam bija mana kokles spēle kopā ar Black Sabbath dziesmu After forever – es iespēlēju tikai vienu nenoskaņotu stīgu ar ģitārai raksturīgu stiepienu, skanēja vienkārši izcili. Uz šo bosa mūvu reaģēja Antons ar tādu sejas izteiksmi, it kā es būt viņam putrā iespļāvis un pieprasīja vismaz 440 Hz. Kad jautāju, vai viņam ir absolūtā dzirde, viņš atbildēja apstiprinoši. Tāpat uz maniem jautājumiem viņš atzina gan dabisko temperāciju, gan ceturtdaļtoņus. Nē, nu lol vienkārši, džekam traucē nestandarta herci. Ar to man pietika. "Viss atkarīgs, kā uz lietām skatās", es teicu un pacēlu cepuri. Sadzirdēju Antona piekrišanu (nezin kāpēc) un aizvēru durvis. (nenozīmīgus sīkumus pirms durvju aizvēršanas izlaidīšu). Vispār tā arī nesapratu, vai tā ir poza vai tiešām fiziska nepatika. Zinu vienu čomu ar absolūto dzirdi, kuram ceturtdaļtoņi rada galvas sāpes.
link5 comments|post comment

[Sep. 21st, 2014|01:45 am]

iive
ak! šī nu ir viena neprātīgi skaista aktrise, un ziniet, patiesībā viņa studē mākslas vēsturi un filosofiju, uz ekrāna nokļuva nejaušības rezultātā un neplānojot arī tur atgriezties. man patika filma - psihiloģiski tīrā aktierspēle, rāmā stilistika, kas [pēc pēdējā laikā daudz atskatītās 50to 60to gadu pārstilizācijas] likās tik neuzbāzīgi dabiska un laba. filma ir par klosterī augušu bāreni annu, kas drīzumā grasās nodot zvērastus, lai kļūtu mūķene. pirms tam viņa apciemo vienīgo radinieci - tanti vandu. no tantes anna uzzina, ka patiesībā viņa ir ebrejiete un tikusi nosaukta par idu. vanda ir tiesnese, kas piecdesmitajos gados nostiesājusi uz nāvi vairākus politiski apsūdzētos; viņa ir skarba, emocionāli atturīga, smēķē un dzer pie stūres, pārguļ ar tikko iepazītiem vīriešiem un pret radinieci nejūt ne pienākumu, ne interesi. taču viņa tomēr nolemj sagādāt idai pirms kļūšanas par mūķeni iespēju uzzināt patiesību par ģimenes vēsturi. kopīgie meklējumi atklāj gan vandas sen noglabātās sāpes, gan citus gana sarežģītus vainas un pāridarījumu tīklojumus; jo vairāk zināšanu par sevi un pasauli ārpus klostera ida iegūst, jo sarežģītāka ir viņas izvēle. palikt šajā netīrajā ārpusē (pretēji mūķeņu baltajiem galdautiem, pie tantes viss ir drupačām un pelniem nobārstīts), kurā tomēr ir pagātne. vai atgriezties drošībā un šķīstībā, kur tomēr ir pārmērīgs klusums. vai iepazīt dejas un vīriešus. vai izvairīties no tantes kļūdām. abu aktrišu saspēle ir lieliska, un  pat klāt neesoši tēli tiek saistoši ieskicēti (idas māte bērnībā izgatavojusi vitrāžu kūts logam, lai govīm priecīgāk). ļoti patīkams kino, jā.
link9 comments|post comment

[Sep. 21st, 2014|12:40 am]

mindbound
[Tags|, , , , , ]
[mood |awake]
[music |Headscan - Shaper And Mechanist: Magnetic Immunity]

Tviteris šonakt priecē.

I'm 24. I have enough experience to say life is basically over when you're 30. You should be liquefied and fed into the pods of the Relevant

/@SwiftOnSecurity/

linkpost comment

[Sep. 20th, 2014|09:28 pm]

inhumanity
smieklīgie cilvēki
linkpost comment

[Sep. 20th, 2014|09:29 pm]

wowow
Pēc tā Hesburger "ēdiena" ir tik pretīgi pēc tam... Ja atskaita to - vēl nav zelta rudens bet Sigulda jau pilna pāri malām, aizbraucām uz Ozolkalnu, tur uz kāpelēšanas trasēm nekādas rindas.
linkpost comment

[Sep. 20th, 2014|08:19 pm]

udensroze
Un lazdu riekstu cielaviņa ir daudz reiz gardāka kā parastā. Ir vērts to cenas atšķirību piemaksāt!
link1 comment|post comment

[Sep. 20th, 2014|08:15 pm]

paarpratums
NB! Moš kādam aizmirsu pateikt. Uz manu numuru 205blabla joprojām var zvanīt un runāt ar manu kolēģi
linkpost comment

Do you know that feeling... [Sep. 20th, 2014|08:24 pm]

evy
...kad peec darba jautraa riksiitii aizcilpo [jo piecu minuushu braucienaa ir jaaizbrauc divi raundabauti, divi pagriezieni un viens juutoorns] peec dzirkstoshaa, jo riit nosaciiti briivs un, shkjiet, ir nopelniits bez sirdsapzinjas paarmetumiem ar glaazi rokaa paluureet seriaalus. Tad tu atnaac maajaas un iemet pudeli saldeetavaa, pabaro taalavas taureetaaju [dzhimiju], ieziekjee matus ar organisko kokosriekstu ellju, noliec blakus manikiira piederumus, turpat arii laptopinju ar seriaaliem [es pametu novaartaa revenge, taapeec otraa sezona - bring it on!], sagatavo kousteri [jo kam gan patiik tie slapjie rinjkji uz koka galda] un glaazi, tad tver peec nu jau atdzisushaa dzirkstoshaa, kuru laipnais paardeveejs, mani un manas izveeles labi zinaadams, ieteica [argentiinas strawberry with 1.5% strawberry pulp sparkling wine], un ver valjaa!!!!
...un tieshi pus pudele izshljaacas kleepii un uz griidas. Ok, ir ok, evy, jo ledskapii veel viena pudele [gan citas zortes, bruts parastais] dzirkstoshaa dzeseejas.
Bet...to, ko neizleeju pa pus virtuvi un sevi, dzeru shobriid un raudu, cik, maita, garshiigs! http://www.winesofargentina.org/images/size/130x250/Sua_Fresa.jpg/0/0/0/0/imagenes/bodegas/544

Zinot manu veiksmi ar maniem jaunatklaajumiem, es riit braukshu iepirkt veel, ja nebuus jau beidzies.

Cheers!
link5 comments|post comment

Melvins. Boris [Sep. 20th, 2014|06:00 pm]

anonymous
"I remember listening to the lyrics and being like, This is the purest, most meaningful and heaviest shit I've heard in a long time. Later on, after I befriended (Melvins guitarist/singer] Buzz [Osbourne], I said 'That song Boris really means a lot to me.' And he says. 'Oh, that song is about my cat.' [laughs]"

Boris likes a lot of little things to kick
Mix every single one that he could ever pick
Boris bleed
Let friend spoon friend spoon man
Let's make
Let's feel wanted
Take a lemon take a towel
My shake makes monkey metal
Boris knows
And Boris likes it all
It's like sin

https://www.youtube.com/watch?v=s9wq-34xyeE
linkpost comment

Vīīīns! [Sep. 20th, 2014|05:22 pm]

feita_kleita
Kāds izsaka šo vārdu, vai piedāvā, vai ieraugu un mani pārņem nepārvarams spēks, kurš velk velk pievelk pie pudeles kā tādu žļurbu. Ko darīt? Ko darī? Joga? Meditācija? Anonīmie? Mmmmmm... malciņš vīna un viss atlaiž. Dzīvot ir kļuvis vieglāk. Skatos "Black Books" un redzu atbildi.

linkpost comment

[Sep. 20th, 2014|05:20 pm]

es_esmu_dzhims
man dažreiz šķiet, ka man nevajadzētu skatīties filmas un lasīt grāmatas, jo pārāk ļoti es identificēju sevi ar visu citu laimēm un nelaimēm, un tad nav brīnums, ka vēlmes dzemdēt, griezt vēnas, dzert viskiju desmitos no rīta un palīdzēt anna frankai glābties ir vienādi īstas un intensīvas.
link1 comment|post comment

could you wake up as a different person? [Sep. 20th, 2014|04:27 pm]

redz
[music |syro]

moments, kad pamosties un domā: "fuuck darba diena", bet tad atskārt, ka tomēr brīvdiena
 man bija solis tālāk

tas notika šādi
- augh
jāmostas
- waait ir taču sestdiena
- yay
- nē, tomēr nav
- hurumph
linkpost comment

Brivdiena [Sep. 20th, 2014|02:10 pm]

8
Es nesaprotu, kur man sodien tik daudz energijas? No pasha riita jau visu ko sacepu, savariju, sadariju, izmazgaju velju, velak, pec pusdienam izshrubeeshu maaju, jaizmanto iespeja, ja reiz dota!
linkpost comment

[Sep. 20th, 2014|02:56 pm]

paarpratums
Paliidzi Cavas Hill Brut Nature 11.5% 0.75l pudelei nokljuut liidz maajaam

linkpost comment

songs of innocence [Sep. 20th, 2014|01:24 pm]

martcore
jūs ar savām gudrajām mašīnām variet, protams, rakstīt internetos fak jū bono kā tyler the creator
bet no otras puses
vot, piekrītiet, ka koldpleijisms viņiem tikai par labu nācis,lielā mērā tāpēc, ka u2 ir vispār labāka grupa par coldplay (tas nav grūti, es zinu)
link1 comment|post comment

[Sep. 20th, 2014|11:39 am]

chimera
[Tags|]

neticamu, neticamu grāmatu atradu šodien grāvja tirgus grāmatnīcā: http://socgrad.ru/blog/3716.html (это должен знать каждый!!1)
link4 comments|post comment

[Sep. 20th, 2014|11:02 am]

samta
[Tags|]

šonakt gājām gulēt pie i. un a., jo vakar deviņos vakarā kaimiņiene augšāmcēlās un mēģināja ielauzties mūsu istabā, lai paņemtu savas zāles un medus podu ar naudu.
linkpost comment

Vecais protokols [Sep. 20th, 2014|10:31 am]

phz
Gods [mobilajai] Op'rai, kas WAP miilji verr, ko cit' deelj lepniib's vis nevarr.
linkpost comment

. [Sep. 20th, 2014|10:02 am]

feita_kleita
Dusmiņas par nepadarīto. Šodien uz darbiņu un tad obligātais ģimenes vakars, kuru šobrīd vairs negribas, jo gribas zīmēt. Skaidrs, ka tik daudz vairs vinčikus nesūkšu, lai nesapistu savu brīvdienu.
Naktī atkal uznāca smaga panika- skaļa. Labi, ka ir saldās miega ripiņas, kuras iedarbojas desmit minūtēs un sniedz 6 stundu mieru.

Tuneļcaurumi lieliski dzīst. Papētīju šausmu bildes un skaidrs, ka vairāk par 10mm man nebūs un vienmēr aizvērts, lai netīšām neizrautu.
linkpost comment

[Sep. 20th, 2014|07:50 am]

chimera
[Tags|]

visu laiku priecājos, cik neuzkrītoši šogad notiek priekšvēlēšanu aģitācija (ja neskaita latviešu krievu savienību, kuri ik dienu pamanās ielīst manā fb lentā ar aizcinājumu iešķiebt "gandrīz bezmaksas" parakstu pret homoseksuālisma propagandu, lol), bet priecājos pāragri: vakar grāvja virtuālajā kopienā ielīda ušakovs, īstais.

kā komentē tauta: Теперь Нил будет знать где стоят контролеры, где можно в Грависе подстричься и сделать гелиш.
link3 comments|post comment

[Sep. 20th, 2014|05:41 am]

paarpratums
JAA, es laikam saakshu draugiemlv izmantot. fuck faceboks!
linkpost comment

[Sep. 20th, 2014|05:18 am]

paarpratums
man patiik ieiet draugiem.lv ik pa laikam
linkpost comment

[Sep. 20th, 2014|05:00 am]

paarpratums
Take power naps not drugs
linkpost comment

Un visbeidzot [Sep. 20th, 2014|01:26 am]

phz
[Tags|, , , ]

novēršot pliku tanšu un/vai skaistu meiteņu trūkumu cibā
https://vimeo.com/77799498
linkpost comment

HRRRRRRRRJUKŠ [Sep. 20th, 2014|12:06 am]

phz
[Tags|, , ]

Bet tās Rimī tūristu brokastis gan ir viens velna izstrādājums. I CAN DANCE ALL NIGHT, I CAN DANCE ALL NIGHT!
linkpost comment

Kur mans twatters [Sep. 19th, 2014|11:46 pm]

phz
[Tags|, ]

Šorīt redzēju auto ar igauņu numura zīmi «001 HAX». Sveiciens no Hījumā hakeriem, tā teikt!
linkpost comment

Vokabulāriņš, 18. daļa [Sep. 19th, 2014|11:34 pm]

phz
[Tags|, ]

iemaukot dzērienu - tas, ko STIRNAS dara mūzikas klubā.
linkpost comment

Uz drīzu pišanos! [Sep. 19th, 2014|11:30 pm]

phz
[Tags|, ]
[music |Dux Content - Lifestyle]

Tikko izdomāju visskumjāko darbu pasaulē - recenzēt telefoniem un pleijeriem līdzi nākošās austiņas. Jātaisa augšā Kikstārtera projekts (kas ļautu man iegādāties pudu lietotu kabattālruņu), ведь ничто человеческое нам не нужно!

Nedaudz vēlāk: Augstākminētais man ienāca prātā tikai tāpēc, ka atskārtu, ka mājās esmu palicis bez normālām ausīm un diskotēka plkst. 23:00 ir pārvērtusies par ķirbi pārgājusi klusajā fāzē, un pirmoreiz mūžā piespraudu pie pastiprinātāja kaut kādus Nokijas defaultos ausīs pusiespraužamos nieciņus. Neticami, bet kaut ko var pat dzirdēt (un pastiprinātāja vismazākais iespējamais skaļums ir nedaudz par skaļu, LOL)!
link1 comment|post comment

Jauns trauks un sarunas. [Sep. 19th, 2014|11:10 pm]

wensdy
Cik jauki! Man uzdāvināja mazu, tadžinu! Pie tam es pati varēju izvēlēties smukāko vāku. Tāpēc, lūk, es pieēdos vismaz par kādiem diviem cilvēkiem, jo man obligāti tagad vēlu vakarā vajadzēja to trauku izmēģināt. Ziņkārība, ņam. Tik garšīgi viss sasautējās. Es tagad visu sautēšu. Visu. Beidzot ir iemesls aiziet uz zivju paviljonu!

Par darbiņiem - tā ir slikta ideja intervēt kādu vietā, kur tūlīt būs koncerts, stulbi to neiedomāties iepriekš, bet tieši tā tas notika. Kamēr blociņā skricelēju, man blakus apsēdās garš, vecs vīrietis. Viņš nepārprotami bija ieinteresēts uzsākt sarunu. Kā reiz mana melnā žakete uz pleciem bija ar baltumu no sienas, tādēļ viņš piedāvājās mani notīrīt, kam es labprāt piekritu. Ak, vīriešu stingrās rokas, es gandrīz nokritu no krēsla ar lauztu lāpstiņu. Tā noteikti būtu bijusi interesanta saruna, bet es, protams aizbēgu. Ja es nebūtu aizbēgusi, noteikti būtu pajautājusi, kā gan viņš ir izdomājis atnākt uz Gaujarta koncertu, ko viņš domā par Stūra māju un vispār, ar ko viņš nodarbojas un kurā gadā viņš ir dzimis. Bet neracionālās bailes no interesantām sarunām vēl joprojām mani spīdzina :( 
linkpost comment

Kapteinis Acīmredzamais raportē [Sep. 19th, 2014|10:40 pm]

phz
[Tags|]

Man ir aizdomas, ka Ingmāra mīļākais mūzikas žanrs ir īpašs joks. Tas, protams, nepārsteidz.
Bet man nedaudz pielipa - http://brokenflowers.pcmusic.info/

O, un te vesels albums labuma - https://soundcloud.com/pcmus/lifestyle
Kur mans destruction derby automobīlis, ar ko neona treniņtērpā ripināties caur rajonu, dārdinot post-ringtounus no caurās tumbas (man nav ne jausmas, par ko es runāju)?



Papildinformācija: http://noisey.vice.com/en_uk/blog/the-weird-and-wonderful-world-of-pc-music
http://www.factmag.com/2014/08/13/pc-music-the-10-best-tracks-so-far-from-2014s-most-love-or-hate-record-label/

Nedaudz vēlāk: Kapteinis Acīmredzamais tomēr nesaprot, kāpēc parastās ierakstu kompānijas turpina kultivēt tādu garlaicīgu sūdu, ja popu ar vienu burvju producenta nūjiņas mājienu var pārvērst šādā rozā lūpu pomādes ar spīdumiņiem brīnumā, kas patīk pat bārdainiem onkuļiem!
link5 comments|post comment

[Sep. 19th, 2014|10:11 pm]

noisiite
Šodien biju ellē zemes virsū.
Es to savu zobu biju kādu brīsniņu novārtā atstājusi, izkritušo plombi nevarēju saņemties un aiziet ielikt atpakaļ. Jā, tikai un vienīgi tādēļ, ka man ir panika no tiem zobārstiem. Šodien (ar šo konkrēto zobu) gāju jau otro reizi pie zobārstes, biju tik ļoti saņēmusies, ka no sākuma nemaz neraudāju un braši turējos. Bet nu tad sākās trakumi, ka nācās špricēt vēl pāris reizes, jo sāpēja tik dikti, ka tik traki laikam raudāju, kad vēl nebiju sasniegusi skolas vecumu, vēl arī nedaudz piebļāvu visu zobārstniecību. Bet daktere bija brīnišķīga, ātri, ātri visu, mierināja, bet nu ar to nervu un kanāla tīrīšanu nekādi citādi nesanāca.
Nākamajā reizē tik plombe un viss, zobs būs kārtībā, bet nu būs tik grūti saņemties iet.
Pēc visām mocībām es nespēju uzreiz ar auto braukt, nācās kādu brīsniņu nogaidīt.
link7 comments|post comment

[Sep. 19th, 2014|10:07 pm]

sirena
gribu skatīties filmas par supervaroņiem, piemēram the avengers, bet filips liek skatīties filmu mistery train, kas visa ir japāniski un vispār neko nevar saprast.
link3 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]