| MINIMALISM |
Nov. 11th, 2009|12:01 pm |
minialismu pirmkārt var iedalīt elektroniskajā un instrumentālājā.
Tie saucamie "sisīši" ,ja mana intuīcija neviļ laikam attiecās uz instrumentālo minimālismu, kas ir vairāk pietuvunāts klasiskai muzikai, bet nevienmēr. Jā klavierīžu minimālism ir reizēm ļoti puķains un maigs, bet arī nevienmēr. īsts minimālisms ir ar retiem nošu piesitienem, principā bez melodijas un ritma - galvenais ir atmosfēra. klavierītēm vēl var piejaukt klāt nedaudz elektronokas skrapšķus, bet vieglās devās.
ir arī minimal Jazz un citi sajaukumi - tas tā lai visu ražģītu vēl vairāk.
elektroniskais miimālisms nemaz tik populārs nav, jo viņš reizēm ir tik minimāls, ka pats vispār nav - ir tik augztas vai zemas frekvences, ka lētie datora skaļrunīši vienkārši neko neatskaņo. tas protams ir galējais minimālisma gadijums - microsound. bet ir jau arī atkāpes.
starpcitu arī AMBIENT un DRONE ir minimālisms. pirmais - parasti elektronisks, otrais - tipa doom metāls, bet nevienmēr. ja esat pamanijuši, ka es atkārtojos ar frāzi "bet nevienmēr", tad varu tekt ,ka atkārtošanās ir minimālismam raksturīga. tad vēl minimāisms tāpat kā NOISE draudzējas ar randomu un nejaušibu.
mūsdienīgākie instrumentālā minimālisma pārstāvji
piano:
Library tapes,Goldmund,Swod,Peter Broderick,Deaf Center
Jazz:
Dictaphone,Dale cooper quartet & the dictaphones,Triosk,The kilimanjaro darkjazz ensemble
electronic:
pan sonic, Alva noto, Roy Ikeda, senking, mokira, kim cascone, fennesz, nibo, pomassl |
|