sisīšiem atbilst techhouse minimal žanrs , citi ne , kā tad lai viņi nabagi šņauc pie kautkā tāda kas nekalbasī? un no akadēmiskā minimālisma desotājs var nervu sabrukumu dabūt tādos baltdraņķīgos stāvokļos.
savukārt tevis pieminētajā sarakstā minimal ir attiecināms kā papildus īpašība , nevis kā pamatžanrs.
bet par to nav vērts diskutēt , jo tas ir tik nesvarīgi , ka pat spēj sabojāt mūzikas baudīšanu. tākā faktiski mans posts ir lieks un es aizveros :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav vajadzības aizvērties; vismaz ne pavisam ciet. turklāt vardes vokāls ir ļoti estētisks - lai paliek vaļā.

(Reply to this) (Parent)

bet spēcīgi trankvilizatori un stiprais alus mani pieveica ar pieri klaviatūrā (gada laikā tādēļ jau piecas nācies nomainīt), tādēļ neatceros ar ko gribēju beigt un ko vispār pateikt, bet lai nemestu ārā tekstu ko rakstīju gandrīz 3 stundas tomēr nosūtu. Iznīciniet to, ja derdzas.

Es tikai vēlējos pievienot šķiet šeit pāris neizskanējušu projektu nosaukumus (protams, ka visu jau nepieminēsi), lai gan jāatzīst neviens no šiem projektiem nav tam veltījis visu savu daiļradi, bet to radošajā dzīvē ir bijis tāds posms vai tikuši palaikam ierakstīti šāda stila albumi. Nav jau tā, ka "bez tiem nevarētu iztikt, bet, ja cilvēku tur aukšā tas interesē/ja, padomāju, kādēļ gan nedalīties savās trūcīgajās zināšanās.

Protams varētu visu Vikipēdijā minēto pārrakstīt, bet nav vairs tas vecums, ka par katru cenu jāpaspīd, pat, ja nejēdz no tā neko. Es jau sen neklausos konkrētus stilus, but atsevišķas grupas, tā kā tas, ka man ir ko pievienot drīzāk ir laimīga sagadīšanās, nevis likumsakarība. Bet tomēr...

Es, protams, domāju COIL (ar un bez "pseidonīmiem"), šo to no MUSLIMGAUZE un daži no M.J.(šķiet Mika Džona)HARRISA ierakstiem/projektiem (slavenākie viņa projekti "vispār, bet ne obligāti augšminētajos stilos" ir Scorn, Lull, utt).
Kāpēc atkal Coil? Tādēļ, ka viņu daiļradi personīgi pārzinu vislabāk (salīdzinot ar citiem projektiem, kas ar šiem stiliem saskārušies) un viņi te tiešām iederas, un tādēļ neredzu nekā nosodāma viņus pieminēt.

Nezinu, sakritība vai nē, bet tieši 1990-tajos visi trīs projekti niekojas ar šādām skaņām un izdod ierakstus, ko ne vien var ierindot diskusijā apskatāmajā stilā, bet kas, spriežot, pēc novērtējuma un atsauksmēm tobrīd atradās Eiropas elektroniskā minimālisma un drone music avangardā (es nebūt nesaku, ka viņi bija vienīgie, kur nu vēl populārākie/labākie; ne man tospriest. To, lai dara Rudaks), tomēr nenoliedzami ievērojami piemēri ir (pēc mana viedokļa):
Coil - "How to Destroy Angels" (gan '84, gan '92 versija)
Coil vs ELpH - "Born Again Pagans" (1994)
ELpH - "pHILM #1" (1994)
ELpH vs. Coil - "Worship the Glitch" (1995)
Coil presents Black Light District - "A Thousand Lights in a Darkened Room" (1996)
Time Machines "Time Machines" (1998) viens no labākajiem paraugiem IMHO
ELpH - "elph.zwölf" (1999)
Coil - "Queens of the Circulating Library" (2000)
Time Machines "Coil presents Time Machines" (2000)
Coil "Live One"(2003)
Coil "Megalithomania!"(2003)
Coil "ANS"(2004)

Es domāju, ka varētu vēl vismaz pārīti pielikt, bet pietiks. Ak jā, informācijai, visi augšminētie projektu nosaukumi ir tas pats COIL tikai zem dažādiem "pseidonīmiem".

Tad, kā jau minēju, MUSLIMGAUZE, kaut vai tas pats "Azzazzin" vai "Eleven Minarets" (ārprāts, tik plaša diskogrāfija, ka pat samulsu, ko lai nosauc).

Tad tas pats M.J.Harriss un viņa projekti. Es uzskatu, ka pat šis tas no Scorn varētu atbilst un ja tā plašāk paņem tad pat pirmais "Vae Solis" ir exstremēms eksperiments ar dronu mūziku no tās abstraktākāsun marginālākās puses, līdz pilnīgam minimālismam (ja esmu pareizi sapratis visas šīs gudrās runas). Nē, nu labi, pēdējais teikums zināmā mērā bija provokācija no sērijas "un ko viņš par to teiks".:)

(Reply to this) (Parent)

Kaut gan man šķiet šādi par mūzikas stiliem runāt ir bezjēdzīgi, jo tās ir tikai lielo studiju un kritiķu/žurnālistu dotas "kļičkas", etiķetes (dažreiz pat ar pamācību kā tādam jāizskatās un jāskan). Tagad kad lielāka brīvība no lielajām un dārgajām ierakstu studijām, jo var strādāt mājās un savu materiālu izdot pats, tomēr brīžiem liekas, ka pašam mūziķim ir vieglāk un omulīgāk, ja pieslienas kādam stilam, savadāk kā tad tā, sanāk kā cilvēks ar vārdu, bet bez savas vietas dzīvē. Un tikai talantīgās, brīvās un drosmīgās dvēseles atļaujas eksperimentēt un spēlēt vienkārši mūziku, jo stils uzliek robežaspieminēt arī 1970-to gadu otro pusi un astoņdesmito sākumu, piesaucot šo to no Throbbing Gristle un Psychic TV (1982-1983.gads un tikai dzīvās improvizācijas), Boidu Raisu un NON, vai arī tie paši Pink Doti. Ja kaut kā joprojām šis posms un mākslinieki tiek ignorēti, bet ispējams, tas tādēļ, ka tad plašāk pieejami "parastajiem mūziķiem" kļuva instrumenti, kas ir mūzu elektroniskās mūzikas arsenāla tēvi un tad arī zēla "performance art" un "eksperimentālais teātris" un (protams ne popmūzikā), bet undergroundā visi sāka tik aktīvi eksperimentēt, jauno savienot ar veco un meklēt iespēju rast mūzikai un mākslai jaunu definīciju, ka, man šķiet, daudzi mūziķi apmaldījās, citi palika sev uzticīgi, bet kritiķi joprojām, lai arī kāds būtu iemesls nezina kādos stila rāmjos to bāzt, no tā labprāt izvairoties, vai piesienot kādu pieņemtu viena stila birku un vispār mazinot tā nozīmi, jo vajadzīgs ir stils/novirziens, lai to iegrāmatotu un pārdotu noteiktai auditorijai īstajā laikā (bieži paši šo laiku uzradot). Bet mūziķis rada mākslu - mūziku, un ja viņš tiešām ir 'mākslinieks viņš rada to kas ir viņā tobrīd iekšā nobriedis, kas tobrīd ir viņa mūzika. Protams mēdz jau arī tādi cilvēki paspēlēties ar dažādu modernu stilu jociņiem, bet tas ir vairāk kā ironija/satīra nevis nopietni (citādi viņi vienkārši "sells out"). Piemēram - jau pieminētais MUSLIMGAUZE - , kas tas ir par stilu (nevis kādā periodā vai albumā, bet vispār), tieši tāds pats jautājums par COIL - definē viņu visas karjeras kopējo stilu (experimental un avangarde nav gluži mūzikas stili, IMHO). Tas ir tikai mans viedoklis un esiet lūdzami brīvi un droši tam nepiekrist.

(Reply to this) (Parent)