Labdien, es esmu atarīga no iztēles, es visu izdomāju. Gribu pārtraukt izdomāt sevi, citus un pagātni. Manā pasaulē nav nekā īsta, manā pasaulē ir tikai nākotne, kuru spēju ietekmēt, bet ne paredzēt, tāpēc arī nespēju izdomāt, viss pārējais ir manas iztēles auglis, turklāt raža ir paknapa un tārpaina. Cilvēki mēdz mesties dažādās atkarībās, lai realitātei liktu pagaidīt dzīves uzgaidāmajā telpā, liek to iekavās, krāso ar vīnu un ripiņam, samazina to līdz 17 collām.. iespējas ir daudzveidīgas, bet es vienkārši to izdomāju. Uzlīmēju pa virsu īstajai savējo, ja kāds iebilst, ņemu talkā dzelžainu un grūti apstrīdamu argumentu armiju, jautāju - bet kas ir īstā? Kur ir īstā?