No pašmāju prozas man ļoti gribētos palasīt Ilzi Indrāni, Regīnt Ezeru, Ezeriņa noveles, vēlreiz Poruku, Kārli Skalbi un vēl, bet te vajadzīga izjusta, iejūtīga attieksme valodas skaistuma priekšā, turpretī patlaban laiks visur zelta vērtē- darbā, izglītības jomā, ģimenes attiecībās un tā nu...atliek nodoties fragmentāri dzejai, kādai dokumentālai īsfilmai un mēģināt izdzīvot/sadzīvot.