Pasaules patiesību meklējumos
Runa iet par A. Gorbovska "Fakti, minējumi, hipotēzes". Pirmais izlaidums ir bijis 88 gadā, tātad, iespējams, daudz no tā par ko tur ir runāts, var gadīties, ka ir neprecīzs un novecojis. Tā nav daiļliteratūra, kuras vērtība nemainās neatkarīgi no laika.

Grāmatiņā diezgan plaši, bet populārzinātniski tiek runāts par dažādām tradicionāli grūti skaidrojamām lietām. Gandrīz 200 lapaspušu garumā interesanti tiek apspriests par iespējamiem grēku plūdiem, kas patiešām notikuši kaut kad senatnē, par lielām dabas katastrofām vispārīgi, kas varētu būt saistītas ar to. Tāpat citās nodaļās tiek interesanti un aizraujoši runāts par dzīvām būtnēm, kas dzīvas (kā suga) saglabājušās vēl no dinozauru laikiem un vēl senākiem laikiem, par mūsdienu dzīvnieku saprātu. Jūs neticēsiet, bet ir putni, kas māk skaitīt. Pērtiķiem ir atmiņa un emocijas un tādā garā. Interesanti bija palasīties par kādu gorillu meiteni, kas bija iemācīta sazināties ar cilvēkiem ar zīmju valodu. Viņa, ieraudzījusi kādu plakātu, kur attēlots gorilla, kas tiek mazgāts vannā, ar zimēm parādījusi, ka "es tur raudu". Bez tā vēl ir apspriesta tāda lieta kā visuma saprāts, bara saprāts, jeb saprāts, kas izveidojas apvienojoties kādai konkrētai dzīvo būtņu grupai. Šis saprāts it kā valda pār visu baru un it kā vada to. Tam visam plusā vēl var palasīt par visuma rašanos un attīstību šobrīd, par iespējamo saraušanos, kas notiek pēc tā izplešanās līdz maksimumam. Par apļiem, ko tas met savā dzīves laikā, par tā saprātu utt. Pēdējā nodaļā tiek runāts par pāreju pēcnāves dzīvē. Tiek attstāstīti daudzi fakti par cilvēkiem, kas nomiruši un pēc tam atgriezušies dzīvē, vai arī atdzīvināti.

Grāmatiņa ļoti vieglā valodā vedina uz domāšānu par dažādām netradicionālām tēmām. Varbūt nebūtu vērts lasīt tieši šo grāmatu, bet es ieteiktu katram indivīdam, kas redz nedaudz tālāk par savu degungalu, sameklēt un izlasīt kādu šāda tipa grāmatu, jo tājās ir tik daudz vielas pārdomām.

Labi, paldies par uzmanību :)