Nu dikti jau viegls:

"Citreiz tu, vārguļmiesa, kasīsies, apkritis ar furunkuļiem, piņņiem, ļaundabīgām pūtēm, sarkano kaiti un kreveļēdi. Citreiz tu gulēsi beigts ar bruku no skatīšanās, kā vecaistēvs nes kartupeļu maisus! Citreiz Daugavmalas hulīši būs tevi tā piedauzījuši, ka tev ceļgali locīsies otrādi un vecā aukle tevi stums apkārt slimnieku ratos! Citreiz es tevi apmeklēšu nervu klīnikā pēc elektriskā šoka, jo tu būsi iedomājies sevi par vardi, kas laiž kurkuļus nelaikā, vai arī tu gulēsi Termiņcietumā, notiesāts par netikumisku uzvešanos publiskā vietā! Citreiz tevi būs sakodusi traka vāvere, nospēris ormaņa kleperis, tu būsi pakāries ar vecāsmātes ficelbanti, aizrijies ar zobubirsti, nogāzies ar liftu, noslīcis kanalizācijas šahtā, nosmacis tvanā, noplaucējies ar griķu biezputru, nošāvies pie lombarda pakaļdurvīm, pārdūris kuņģa sienas ar siļķes asakām, izkritis no sava šūpulīša un pārlauzis gleznās pakaļkājas sešpadsmit vietās!... Tāpēc rosies tikai mudīgi uz priekšu un pasteidzies noķert zivi, kas varbūt ir tava pēdējā!"