Dārgās kolēģes un kolēģi!

Lūgums ievērot, ka modesrakstība 'Īslande' NEATBILST nosaukuma izrunai oriģinālvalodā.

Islandiešu valodā akcents uz patskaņa apzīmēja GARUMU (kvantitāti) līdz apm. 14./15. gadsimtam. Pēc tam valodā notika fonētiskas pārmaiņas kvalitātes ziņā. Tādējādi:

á agrāk apzīmēja 'ā', tagad 'au' (divskanis), kādreizējais divskanis 'au' tagad izrunājams kā 'öi'.
é agrāk apzīmēja 'ē', tagad kaut kas līdzīgs 'je',
í agrāk apzīmēja 'ī', tagad 'i' (nošķirot to no 'i' bez akcenta, kas atbilst schwa (centra) patskanim),
ú agrāk 'ū', tagad 'u' (nošķirot no 'u', ko izrunā kā vācu 'ü',
ó agrāk 'o (garš)', tagad 'ou' (divskanis),
ý agrāk hipotētiski 'garš ü', tagad 'i' (y un i principā sakrīt).

Protams, saskaņā ar akustiskās fonētikas likumībām visās valodās uzsvērtas zilbes izrunā mazliet garāk nekā neuzsvērtas, tomēr Ísland nekādā gadījumā neskan kā 'Īslande'. Vēl jo īsāk šis í skan beigu zilbēs, piem., vārdā Reykjavík, kur latviešu valodā pārpratuma dēļ arī ir ieviests garais ī, bet tas notika pietiekami sen, lai par to varētu neuztraukties.

Tomēr mani uztrauc nekompetentās Valodas komisijas grābstīšanās ap tradicionālismu 'Islande' (un arī 'islandiešu valodu'). Uzskatu, ka tie jāliek mierā un jāturpināt rakstīt tāpat kā iepriekš. Valodas komisija, nepārzinot islandiešu val. fonētiku, ir paļāvusies uz dažiem jūsmīgiem dzejniekiem, kas, salasījušies sāgas, iedomājās, ka ar "Īslandi" tuvosies 'patiesākai izrunai'. Ja nu latv. val. ķeramies pie izrunu 'vēsturiskošanas', tad konsekvences labad jāpārveido visi angļu nosauk. pēc senangļu izrunas, piem., Haidparku varētu saukt par Hīd(e)parku, Braitonu par Brihtonu, Blekpūlu par Blakpolu utt. Ar saukli "precīzāk atbilst nosaukuma izrunai un rakstībai oriģinālvalodā" varētu izveidot arī tādus nosaukumus kā Inglende, Doičlanda, Frānsa.

Kveðja!

Chez Nietzshe aussi, il est évident que l’interpretation est toujours inachevée. Qu’est-ce pour lui que la philosophie, sinon un sorte de philologie toujours en suspens, un philologie sans terme, déroulé toujours plus loin, une philologie qui ne serait jaumais absolument fixé?

Arī Nīčem interpretācija acīmredzami ir nepabeigta. Kas gan viņam ir filosofija, ja ne sava veida filoloģija – vienmēr nepabeigta, filoloģija bez robežām, kas vienmēr šķetinās aizvien tālāk, filoloģija, kas nekad nevar būt pilnīgi apturēta?



Komentāri, ieteikumi? Nedabiska teikuma konstrukcija, divreiz atkārtojas "nepabeigts", lai gan vajadzētu būt dažādiem vārdiem, nezinu, ko lai iesāk, un arī "apturēta" man nepatīk, bet vēl mazāk patīktu "fiksēta".