Chez Nietzshe aussi, il est évident que l’interpretation est toujours inachevée. Qu’est-ce pour lui que la philosophie, sinon un sorte de philologie toujours en suspens, un philologie sans terme, déroulé toujours plus loin, une philologie qui ne serait jaumais absolument fixé?

Arī Nīčem interpretācija acīmredzami ir nepabeigta. Kas gan viņam ir filosofija, ja ne sava veida filoloģija – vienmēr nepabeigta, filoloģija bez robežām, kas vienmēr šķetinās aizvien tālāk, filoloģija, kas nekad nevar būt pilnīgi apturēta?



Komentāri, ieteikumi? Nedabiska teikuma konstrukcija, divreiz atkārtojas "nepabeigts", lai gan vajadzētu būt dažādiem vārdiem, nezinu, ko lai iesāk, un arī "apturēta" man nepatīk, bet vēl mazāk patīktu "fiksēta".