Vispār es esmu agnostiķe. Es neizslēdzu iespējamo kāda augstāka spēka vai metafiziskas kārtības iespējamību, taču arī nepieņemu to kā aksiomu.
Jā, man reizēm gribas būt ļoti pateicīgai par to, kas man ir. Un tādos brīžos ir gadījies nodomāt, ka reliģiozam cilvēkam šobrīd būtu vienkāršāk. Tā ka principā es saprotu, kas ir tas, kas Tev sāp. Man tikai neliekas, ka tā būtu specifiska mūsu laikmeta vai sieviešu problēma.