vai viņai kādreiz ir bijis tā, ka sekss (ar cilvēkiem bez aizspriedumiem, utt.) ir apriebies līdz kaklam? vai viņa saskata kaut kādu korelāciju starp permisivitāti (t.i., to, ka visu, ko vien grib, var dabūt, un, ja nevar ar šo partneri, var ar kādu citu) un pārsātinājuma radītu garlaicību?

Svingeru klubu sakarā varētu pajautāt viedokli par šeit (http://klab.lv/users/loop/79617.html?mode=reply) aprakstīto gadījumu.

Vai vispār ir iespējams un vai vajag nošķirt dzimumsakarus no attiecībām, t.i., no jūtām, intereses par cilvēka personu, viņa dzīvi, lojalitāti šai personai. Es no Lasmanes saprotu, ka vajag. Kāpēc? Kādi bonusi ar to tiek iegūti?