Bērnībā nēsāju brilles ar stikliem bieziem kā burkas apakša, un nācās arī ciest no vienaudžiem ar apvainojumiem par briļļaino kobru un tamlīdzīgiem epitetiem...
Tagad arī man jānēsā brilles - labas, skaistas, plāniem stikliem, elegantas. Ar prātu saprotu, ka viss ir labi un izskatās ļoti labi, bet tomēr tā bērnības trauma ik pa laikam liek sevi manīt...