Godīgi sakot, es pat nezinu, kas ir tas stresa cēlonis. Es esmu daudz par to domājusi, bet nevaru atrast to vienu lietu, kas mani satrauktu. Mans darbs man ļoti patīk, ir lieliski kolēģi, izpalīdzīgi cilvēki apkārt. Ārpus darba ir labi un uzticīgi draugi, kopumā galīgi nav par ko sūdzēties. Bet kā uznāk nogurums vai izdzerta lieka vīna glāze, tā panikas lēkme ir klāt. Pat pagājušonedēļ - sestdiena, skaists vakars, sēžu kino un lūdzu - sāk sisties sirds, trīcēt kājas un čau.