Latvijas Transhumānistu asociācija

Teritoriāla neatkarība īpaši nespīd, ja nu vienīgi var ciemu dibināt kā Visariona sekotāji kaut kur patālāk no civilizācijas un nekrist acīs varas iestādēm. Un dies' pasarg, ja v2.0 normālas dzīves izpratnē ir iekļautas kādas v1.0 morāli/legāli nepieņemamas aktivitātes.

Lai nu kā, bet jautājumu par politisku iesaistītību tas neatrisina. Pēc tautā pazīstama "Ja vēlēšanas ko varētu mainīt, tās aizliegtu". Ja kāds kaut ko varētu/gribētu mainīt, tad pret būtu tie, kuriem negribētos šīs izmaiņas. Normālos apstākļos - dažnedažādas lielkorporācijas un banķieru klani.

v2.0 uzrašanās, domāju, uzsistu asini daudz plašākai publikai; kāda telpa metaforām, naida kurināšanai, masu kūdīšanai, naidnieka atrašanai... varētu mierīgi rīkot inkvizīcijas darbus pilnā apmērā, noslēpjot sistēmas saimnieku savtīgās intereses zem jaunradītās patiesības par kroplajiem v2.0. Tas vēl gadījumā, ja viņus visus neiznīcina/nesasēdina un neaizliedz turpmāk jebko tamlīdzīgu.

Runa ir par situāciju, kur v2.0 ir vienoti savā starpā, kā arī draudzīgi, ētiski un stipri pārliecībā par labāku pasauli. Var jau mēģināt padomāt arī par v2.0 "ļaundariem", kas boostojuši savu intelektu, lai varētu turpināt spēlēt civilizāciju.


Man šķiet, ka identificējama distancēšanās no esošajām politiski sociālajām vienībām nebūtu vēlama. Drīzāk pilna integrācija un revolūcija no sistēmas iekšpuses. Ja iespējams, tad izmantojot v1.0 cilvēkresursu; pārņemot kontroli pār informācijas infrastruktūru; galu galā vienkārši atņemot sistēmas vadību v1.0 elitei.


Bet tā tāda gaiša pasaciņa par v2.0. Ir ļoti daudzi nezināmi faktori visā šai stāstā. Vai būs iespējama vienota v2.0 grupa; vai intuīcijas un motivācijas visiem sakritīs lielās līnijās; vai v2.0 vienkārši nepapildinās esošo haosu ar savu izkaisītu dalību starp v1.0 dažādiem nosacītajiem grupējumiem, nespējot īsti vienoties arī savā starpā; utt.

Kā jau minēju, kritisks ir pārejas posms. Tas var notikt nesāpīgi (kā, piemēram, Roger Williams darbā The Metamorphosis of Prime Intellect - AI monarhs), bet visdrīzāk tomēr būs asiņu pilns.

Apturēt procesu diez vai ir iespējams, taču iznākumi var būt visdažādākie, ieskaitot "konspiratora" Alex Jones filmā Endgame: Blueprint for Global Enslavement izklāstīto variantu, kur tehnoloģiski advancēta elite bauda visus dzīves labumus, kamēr cilvēks parastais savā masā tiek izolēts no tā visa.

Katrā gadījumā, šo filmu iesaku. Ne kā patiesības avotu, bet kā iespēju distancēties no aplūkojamās tēmas tiktāl, lai varētu re-prime intuīcijas (un, iespējams, aizdomāties par optimisma cenu un pamatotību).