oi, klasika, starp gadiem 14 un 17 (hmm, jāsāk domāt, kāpēc tieši tajā vecumā) kniebieni pēcpusē bija ikdiena; vienīgais, tā arī neiemācījos saņemties iedot pa ģīmi, lai gan vienmēr ļoti gribējās. Vienā no pēdējām reizēm, kad biju tik pissed off, ka grasījos iemaukt, gramstītājs izrādījās bomzis un sekundes simtdaļā nevarēju uz viņa ķermeņa atrast vietu, kurai varētu pieskarties (pat, ja tikai sitienā) bez lielas varbūtības tikt pie kašķa, drēbjutīm vai kaut kāda pūžņojoša šķidruma uz savas rokas.

nedaudz pirms tā vecuma skolas puikām bija ieradums bāzt roku meitenēm starp kājām. no mugurpuses. īpaši tām, kurām brunči. siet spogulīšus uz kurpju purngaliem. stāvēt patrepē un lūkoties augšup. u.tml.