Šī izrāde man patika mazāk nekā iepriekšējā.
Iepriekšējā, bez Rolanda bij, tā teikt, mežonīgāka, cilvēcīgāka, nu vienk. foršāka. Šoreiz likās, ka izrāde bij par īsu - kaut kas pietrūka, tas tā dīvaini bij. Nu, varbūt tas tāpēc, ka es tik pēdējā mirklī ierados. Whatever.
Liels prieks ir par dalībnieku Artūru, man likās - malacis, nu, un svaiga gaļa vispār ir laba lieta... Lai viņam veicas, cerams, ka šamējais nākošreiz arī būs.
Interesanta bij Mārtiņa etīde par bērna uzņemšanu bērnudārzā, kā arī tamborēšanas kursu meistara loma romantiskajā tikšanās reizē... Ā, un no Rolands iepriekšējā dzīvē laikam bijis igaunis. Manuprāt, kaut kas viņā ir no tiem gēniem palicis.
Bet vislabāk man patika moments, kad Viesturs aizskāra man tuvāko tēmu - VAFELES...!!! he he he.... Jēē, vafelesss...