Sevī jau neko nevar atrast, atkal meklēt patvērumu citos, turklāt šodien visi savas patversmes aizslēguši, un es tagad salijis, pēc vientulības smirdošs suns. Mīlestību, bļamuh, es jau dotu, ja otrā pusē nebūtu nafig pofig. Un vēl tā slimā poētiskā mēle, nogriezt.

Comments

Par pēdējo- noteikti nē. Sarežģītāk tiem, kam tās poētiskās mēles nav. Tu tikmēr uzraksti, labi uzraksti un vismaz par radīto vari sajūsmināties, citus jūsmināt un uz mirkli aizmirst par to nolādēto vientulību. Ne?
nu, no sajūsmināšanās par sevis rakstīto kļūst tikai vientuļāk.
Piedošanu, es ļoti muļķīgi izteicos.
Es vakaros dzeru konjaku, lai apdzirdītu vientulību. Rītos tā atriebjas - paģiru izskatā plosās pakausī. Taču paģiras vismaz ir kompānija.
arī tagad ir vakars, vai tava vientulība jau reibst?
veidot dialogu nav pret šīs kopienas likumiem?

nē, nedomāju gan

Nupat sāks. Šaipusē ir tikai drusku pēc astoņiem, īstais laiks sākt ar vakardien neizdzerto baltvīna. Skapītī ir arī kaut kāds brendijs, redzēs, cik tas labs/slikts.
Ko tu dari piektdienas vakarā?

Re: nē, nedomāju gan

vakar, piemēram, piektdienas vakarā sēdēju pie datora, tad ēdu, tad skatījos the notebook, tad appraudājos un tad gulēju. ja tā padomā, tad diezgan nožēlojama piegdienaaaahuj.

Re: nē, nedomāju gan

nu, pavientuļa piegdienah :)
par ko tad tu tā asaras? filma, chto li? nu nē taču

Re: nē, nedomāju gan

eh, ej un atšifrē asaru pašu sākumu. varbūt kaut kur šūpulī atrodams.
Jā, paģiras mazliet izglābj nākamajā rītā. Ar būšanu. Lai gan, reizēm tieši uz paģirām visizmisīgāk izjūtas vientulība.
tur tev taisnība
Bet mēs visi ceram uz to, ka tieši rīt nebūs Tās paģiras, bet būs tās, kuras sastāda kompāniju.
Tās, kuras sastāda kompāniju, neatstāj vietu vientulībai. To ir par daudz, pat ja gribas vēlu plaukstu uz pieres un mīļu vārdu, ka viss būs labi, ka tās ir tikai paģiras, nekas vairāk. Tikai paģiras, un viss.
Kāpēc neražo zāles pret vientulību? & kāpēc gib izārstēt tos, kam tās daudzās personības.. Viņiem vismaz nav vientuļi.
man kādu mirkli bija daudz draugu. rītos tie modās, kamēr vēl prāts lēni izstaipīja izgulētos kaulus. bet viņi neglāba, viņi baidīja. viņi nebija jauki, bet gan asi, nikni un apstulbinoši raupji.
šobrīd, šķiet, viņi devušies labāku medību lauku meklējumos. un es nezinu, vai man viņu pietrūkst. kas ir labāk: vientulība vai daudzās personības, kas ar tevi izrīkojas pēc sirds patikas?
mani draugi ir tālu. lielākā daļa. & vēl liela daļa vairs nav. & es nemaz nezinu vai es par to bēdājos. bet gruzons sēž, sēž kā tāds.. nezinu. nu sēž. & nevar saprast, vai vispār kāds var to aizvietot ar kaut ko priecīgāku.
draugi. tie kas īstie, nevis tevis pašas/tava prāta daļa. jā, līdz daudziem manējiem arī ir pāris tūkstoši km, bet dažkārt pat viena pilsēta ir lielāka kā puspasaules.
mani mācīja, ka gruzons iet prom tikai no tevis, kad tu vairs negribi viņu paturēt. bet es nezinu, manējais tepat plecu pie pleca sēd un prom nemaz netaisās.
jā, dažkārt tā ir. bet reizēm gruzons ir tieši par attālumu. & sit tu mani nost, nekur neliksies. teleporta ta nav!
es nez, reizēm man liekas, ka gruzons vienalga ir labāka kompānija par tukšo vientulību.
eh. nezinu, nezinu par to, vai viens labāks par otru. abi vienādi slikti.
komplektā šamie visriebīgākie, manliekas.
ai jā. man jau matkritis iestājies no šādām kombinācijām
es tikai sirmoju.
man it kā par agru vēl esot sirmot, bet pa kādam sirmam matam atrodu ar.
tagad vismaz nokrāsoju, neredz ;)
nu, man arī ir krietni par agru sirmot, tak tas netraucēja sākt sirmot jau ap 18 gadu vecumu. es gan jau tāpat krāsoju matus, tad tik traki nejūt vienalga ;)
burvīgi atceros to mirkli, kad pēkšņā iedvesmas mirklī mainīju šķīriena vietu..un atklāju visu sirmo šķipsnu..sabaidījos, tad nekas. izlēmu, ka ja jau pelēki mati, tad sirms ir tikai gaiši pelēks. un miers un bērziņš :)
es jau arī to sen vairs neuztveru sāpīgi. toties one-day-stand frizieres mēdz izteikt komplimentus par jauno izskatu. nekas, ka parasti vēl piemet manam reālajam vecumam vismaz +3 gadiņus.
:) es laikam gan izskatos labi jauniņa, man pat cigaretes mēdz nepārdot, lai nu..nu, labi jau sen kā dokumentus prasīt nevajadzētu. (labs draugs gan teica, ka tiklīdz es atveru muti, tā uzreiz pāris/daudzi gadi klāt)
a tās frizierītes...well, es laikam ļoti reti runājos ar frizierēm.
vāāj ;) nu, man toties, kā es atveru muti, tā man ar katru vārdu gadi birst pa vienam vien nost pat no reālā vecuma. bet pārdevējiem tas netraucē man dokumentus šad & tad paprasīt.
aizdomu pilni tie pārdevēji :)
bet tas tāds kā prātīgums, nu, mani jau dārziņā sauca par prātvēdēru. tik daudz jau nav arī mainījies no tā mirkļa, vismaz prātvēderības jomā :D
aij, man toties nevis prātvēderīgums, bet cinisks humors & vieglprātība mūždien. tāpēc man i tagad cilvēki pārmet, ka es uzvedos it kā man nebūtu vairāk par 8 gadiem.
cinisks humors&vieglpātība ir forši. man to abu vienmēr ir pietrūcis.
man ir par daudz, varu daļu atdot.