Sevī jau neko nevar atrast, atkal meklēt patvērumu citos, turklāt šodien visi savas patversmes aizslēguši, un es tagad salijis, pēc vientulības smirdošs suns. Mīlestību, bļamuh, es jau dotu, ja otrā pusē nebūtu nafig pofig. Un vēl tā slimā poētiskā mēle, nogriezt.

Comments

aizdomu pilni tie pārdevēji :)
bet tas tāds kā prātīgums, nu, mani jau dārziņā sauca par prātvēdēru. tik daudz jau nav arī mainījies no tā mirkļa, vismaz prātvēderības jomā :D
aij, man toties nevis prātvēderīgums, bet cinisks humors & vieglprātība mūždien. tāpēc man i tagad cilvēki pārmet, ka es uzvedos it kā man nebūtu vairāk par 8 gadiem.
cinisks humors&vieglpātība ir forši. man to abu vienmēr ir pietrūcis.
man ir par daudz, varu daļu atdot.