mans gruzons

man kādu mirkli bija daudz draugu. rītos tie modās, kamēr vēl prāts lēni izstaipīja izgulētos kaulus. bet viņi neglāba, viņi baidīja. viņi nebija jauki, bet gan asi, nikni un apstulbinoši raupji.
šobrīd, šķiet, viņi devušies labāku medību lauku meklējumos. un es nezinu, vai man viņu pietrūkst. kas ir labāk: vientulība vai daudzās personības, kas ar tevi izrīkojas pēc sirds patikas?