Kādreiz bija darbā uz galda tāda bilde, ko uzdāvināja vienā jubileumā. Tur manis bija veseli trīs gabali, pie tam, viens no tiem ļoti sievišķīgs. Proti, bija reiz ļoti nosacīta fotosesija, kurai fotogrāfējāmies trijatā(2 vīr., 1 siev.) un autors bija ļoti meistarīgi arī abiem pārējiem piemaketējis manas sejas klāt dažādos rakursos un ar dažādām izteiksmēm. Tad nu lepni varēju visiem nezinātājiem teikt, ka tā ir ģimenes bilde un cik ļoti mēs visi ģimenē esam līdzīgi.

Tā bija tiešām jauka dāvana jubilejā un ar visai labu domu, jo tolaik nudien pēc domāšanas veida neko daudz neatšķīrāmies, visi trīs bijām gana labi ar jebkura seju. Žēl, ka, kā man šķiet, šī bilde nebūtībā aizgājusi.

Un, jā. Narcisisms(tā ļoti ceru) piemīt ļoti nelielā pakāpē, jo īpaši, saistībā ar fotogrāfijām. Gluži kā zulusi, esmu cieši pārliecināts, ka katra fotogrāfija dzīvam cilvēkam atņem drusku dvēseles.