Zinu, ka dzērumā mēdzu pateikt to, ko aiz pieklājības vai aprēķina neteiktu skaidrā, tātad kaut kā apspiesta atbrīvošana tā ir. Bet kaut kas nepateikts nav tas pats, kas naids, ko skaidrā kaut kā valda, bet kas mēdz lauzties ārā, atslābinot kontroli. Turklāt nekad nav tā, ka dzēruma naida adresāts ir tas pats, kas slāpētā ikdienas. Tāpēc jau kauslim ir tik viegli pēc tam attaisnoties ar "tikai dzērumu" un atvainoties, ka "tas nebija personīgi". Jājautā, kāda neapmierinātība ar sevi rada viņos naidu ikdienā.