Šim es vismaz zinu izskaidrojumu. Tas ir tāpēc, ka tas sīkais fakers pavisam nesen vēl bija mātes vēderā. Un turpina būt visu laiku blakus un būt pilnībā atkarīgs no mātes. Tāpēc māte viņu vēl arvien uzskata par daļu sevis vai vismaz vienmēr domā par sevi un viņu kā par komplektu. Un neko daudz citu par fizioloģiskajiem procesiem zīdainis no sevis neizdod, tāpēc sanāk runāt tikai par to.
Pēc tam, manuprāt, ir tīri normāli, ka tāda izteiksme turpinās arī, runājot par skolas u.tml. lietām pirmajās klasītēs, jo tas tomēr ir vesels pasākums, kas tiek darīts kopā. Bet pamazām kkādai atdalīšanai būtu jānotiek, prõtams, sīkajam kļūstot patstāvīgākam, citādi muterei ir problēmas.