Te nav runa par ideālumu, bet gan gribasspēku. Prasme plānot laiku nav nekas iedzimts, tā ir apzināta izvēle, nevis rakstura īpašība. Bet problēma ir tajā, ka jātiek pāri tai mazītiņai līnijai, kurai ir grūti pārkāpt, jo tik ļoti gribas vienkārši plūst pa dzīvi un pacelt ķepiņas - ai, es neko nevaru paspēt, ai, man palikušas pāris dienas līdz termiņas, ai, es pakavēšu pāris stundas, gabals jau nenokritīs.