Man skolā ķīmiju - un praktiski pilnīgi visu - pasniedza absolūti garlaicigā veidā. Lai arī man riebjas visa tā mačo huiņa un komandas sporti, fizkultūra bija ciešamākais priekšmets, jo tur vismaz bija kaut cik kaut kā interesanta. Īsāk sakot, ķīmiju man skolā neiemācija necik, un neko daudz no tā nesaprotu. Diemžēl. Bet enīvei, nātrijs tak lai savienojas ar ko grib, baisākais takš tas hlors, kurš izkāpj no NaCl un sāk bosīt huiņas, ne? Trū ghetto ķīmija, yo.